Nanotehnologija un nedzirdiba - PowerPoint PPT Presentation

About This Presentation
Title:

Nanotehnologija un nedzirdiba

Description:

R JI Runas procesors To n s aiz auss. Runas procesoram ir vad bas pults, baterijas un spole, kas caur du nodod inform ciju implantam. – PowerPoint PPT presentation

Number of Views:95
Avg rating:3.0/5.0
Slides: 51
Provided by: Riga2
Category:

less

Transcript and Presenter's Notes

Title: Nanotehnologija un nedzirdiba


1
EEZ/Norvegijas finanšu instrumentu NVO fonda
grantu shemas NVO projektu programma Latvijas
Nedzirdigo savienibas projekts XXI gadsimts.
Nedzirdiba. Lidzdalibas evolucija
  • Nanotehnologija un nedzirdiba
  • Lektore Mara Lasmane

2
Kas ir nanotehnologija?
  • Nanotehnologija ir zinatnes nozare, kas ieklauj
    jebkadas darbibas, kuras veic atomu un molekulu
    limeni (precizak, no 1 lidz 100 nanometriem) un
    kuras varetu pielietot dzive. Atzistot šis
    nozares daudzveidibu, lielaka dala cilveku runa
    par nanotehnologijam, nevis nanotehnologiju.
  • Daudzu nanotehnologiju kopeja iezime ir šaja
    meroga izmantoto materialu savdabigas ipašibas.
    Piemeram, sadalot noteiktu materiala apjomu nano
    izmera dalinas, tiek ieverojam palielinats
    virsmas laukums. Tadejadi pieaug ari materiala
    reakcijas ipašibas. Tieši tadel pudercukurs
    izkust atrak neka smalkais cukurs. Nemot vera
    nano izmera dalinu lielumu, tas varetu viegli
    ieklut kermena šunas vai iziet caur adu.

3
Par DZIRDI
  • Auss uzbuve
  • Auss areja dala
  • Areja auss (auricula) apkopo skanas un pa
    piltuvveida eju vada tas auss kanala.
  • Auss kanals (meatus eacusticus externus) raida
    skanu iekšup ausi.
  • Vidusauss
  • Bungadina (membrana tympani) parverš skanu
    vibracijas
  • Tris nelielu kaulinu virkne (ossicula auditus)
    veseritis, laktina un kapslitis (malleus, incus,
    stapes) virza vibracijas uz auss iekšejo dalu.
  • Auss iekšeja dala
  • Auss iekšeja dala (cochlea) ir škidrums un ipaši
    jutigas šunas (matveida šunas), kuram ir
    arkartigi smalka matveida struktura un kuras
    kustas lidz ar skanas vibracijam.
  • Vestibularaja sistema ir šunas, kas parvalda
    lidzsvara izjutu.
  • Dzirdes nervs iet no auss gliemeža uz smadzenem.

4
(No Transcript)
5
Kas notiek dzirdešanas procesa
  1. Skana pa piltuvveida eju virzas uz auss kanalu un
    izraisa bungadinas kustibu.
  2. Lidz ar skanu bungadina vibre.
  3. Skanas vibracijas parvietojas pa auss kauliniem
    lidz auss dalai, ko deve par auss gliemezi.
  4. Skanas vibraciju rezultata auss gliemezi esošais
    škidrums iekustas.
  5. Škidruma kustiba liek saliekties matveida šunam.
    Matveida šunas rada nervu signalus, kurus uztver
    dzirdes nervs. Matveida šunas viena auss gliemeža
    dala nosuta zemo skanu informaciju, savukart
    matveida šunas otra gala nosuta augsto skanu
    informaciju.
  6. Dzirdes nervs nosuta signalu uz smadzenem, kur
    tos interprete ka skanas.

6
Par DZIRDES ZUDUMU
  • Audiogramma ir grafiska likne, kas ilustre
    cilveka lietderigo dzirdi un dzirdes zuduma
    apjomu katra ausi.
  • Veicot dzirdes parbaudi, dzirdes specialists
    atskano skanas pa vienai frekvencei. Visklusakais
    tonis, kuru cilveks var dzirdet katra frekvence,
    audiogramma tiek iezimets ka attieciga frekvence
    un intensitate. To sauc par dzirdes slieksni.
  • Katrai skanai it noteikts augstums, to sauc par
    attiecigas skanas frekvenci. Frekvenci mera vilnu
    skaita vai ciklos, ko skana veic viena sekunde.
    Merogu, ko izmanto, lai meritu ciklu skaitu
    sekunde (cps), sauc par hercu (Hz). Skanas
    skalumu vai intensitati mera vienibas, ko sauc
    par decibeliem (dB). Šada audiogramma liknes
    augšeja dala atspogulo skanas augstumu
    (frekvenci) no zemakajam skanam uz augstakajam.
    Skanas skalumu mera no klusakas uz skalako (no
    apakšas uz augšu).

7
(No Transcript)
8
  • Ir pienemts izškirt vairakas dzirdes zuduma
    pakapes. Atkariba no ta, kuru auss dalu dzirdes
    zudums skaris, eksperti dzirdes zudumu iedala
    cetros dažados veidos
  • vaditspejigs dzirdes zudums,
  • sensorineirals dzirdes zudums,
  • jaukts dzirdes zudums,
  • neitrals dzirdes zudums.

9
Vaditspejigs dzirdes zudums
  • Šada dzirdes zuduma konteksta ir runa par visam
    tadam problemam auss areja dala vai vidusausi,
    kurus nelauj pienacigi novadit skanu.
  • Parasti vaditspejigs dzirdes zudums ir neliels
    vai videjs dzirdes zudums diapazona no 10 lidz 70
    decibeliem. Vaditspejigs dzirdes zudums var but
    parejošs. Atkariba no konkreta problemas celona,
    lai pacientam palidzetu, izvelas zales vai
    kirurgisku iejaukšanos. Pacientam vaditspejiga
    dzirdes zuduma gadijuma var palidzet ari dzirdes
    paliglidzekli vai vidusauss implants.

10
(No Transcript)
11
Sensorineirals dzirdes zudums
  • Sensorineirals dzirdes zudums var rasties tad, ja
    cilvekam auss gliemezi nav sensoras šunas
    (matveida šunas) vai tas tiek sabojatas šads
    dzirdes zudums parasti ir pastavigs.
    Sensorineiralais dzirdes zudums, ko deve ari par
    nervu kurlumu, var but viegls, videjs, nopietns
    vai pilnigs.
  • Ja pacientam it viegls lidz nopietns
    sensorineiralais dzirdes zudums, parasti izmanto
    dzirdes paliglidzeklus vai ari vidusauss
    implantu.
  • Nopietna vai pilniga dzirdes zudums gadijuma
    parasti var palidzet, ievietojot kohlearo
    implantu.
  • Nosprostojums vai deformejums vidusausi varetu
    liegt auss kauliniem veikt atbilstošas vibracijas.

12
(No Transcript)
13
Jaukts dzirdes zudums
  • Jaukts dzirdes zudums ir sensorineirala un
    vaditspejiga dzirdes zuduma apvienojums. Parasti
    tas rodas tad, ja ir sarežgijumi gan auss iekšeja
    dala, gan vidusausi.
  • Šada dzirdes zuduma arstešanai var izmantot
    zales, kirurgisku operaciju, dzirdes
    paliglidzeklus vai ari vidusauss implantu.

14
(No Transcript)
15
Neirals dzirdes zudums
  • Šada dzirdes zuduma gadijuma problema rodas
    tapec, ka ir bojats dzirdes nervs vai ta nav
    vispar, un rezultata rodas neirals dzirdes
    zudums. Neirals dzirdes zudums ir pilnigs un
    pastavigs dzirdes zudums.
  • Šada gadijuma nepalidz ne dzirdes paliglidzekli,
    ne kohlearie implanti, jo nervs smadzenem nespej
    nodot skanas informaciju.
  • Ir gadijumi, kad pacientiem var palidzet ar ta
    devetajiem smadzenu stumbra (ABI, Auditory
    Brainstem Implant) implantiem. Dzirdes nervs ir
    bojats vai ta nav vispar. Nervu impulsus
    smadzenem nav iespejams nodot. Jaukts dzirdes
    zudums ir sensorineiala un vaditspejiga dzirdes
    zuduma apvienojums.

16
(No Transcript)
17
Kas ir kohleara implanta sistema?
  • Kohlearais implants ir iespeja, ko medicina
    piedava pacientiem, kuriem ir nopietns lidz
    pilnigs sensorineirals dzirdes zudums. Personam
    ar šada veida dzirdes zudumu dzirdes
    paliglidzekli sniedz minimalu uzlabojumu vai
    neuzlabo situaciju. Kohleara implanta sistema
    apiet nefunkcionejošo auss gliemeža dalu un
    novada elektriskos signalus tieši dzirdes nervam.
    Kohleara implanta sistemu efektivi var izmantot
    gan pieaugušajiem, gan berniem, turklat vecuma
    gan pirms valodas apgušanas, gan pec tam.

18
Par kohlearajiem implantiem
  • IEKŠEJI
  • Implants
  • To ar kirurgiskas metodes palidzibu novieto
    zemadas. Implants sastav no apvalka, kura ir
    elektroniskas dalas, no elektrodiem un
    uztverejantenas magnets savukart notur spoli
    vieta - aiz auss.
  • AREJI
  • Runas procesors
  • To nesa aiz auss. Runas procesoram ir vadibas
    pults, baterijas un spole, kas caur adu nodod
    informaciju implantam.

19
Ka darbojas kohleara implanta sistema
  • Kohleara implanta sistema parverš ikdieniškas
    skanas kodetos elektriskos impulsos. Šie
    elektriskie impulsi stimule dzirdes nervu, un
    smadzenes tos interprete ka skanas. Ta ka
    smadzenes skanas informaciju sanem loti atri,
    skanas sadzird laika, kad tas notiek.

20
Ka darbojas kohleara implanta sistema
  1. Runas procesora mikrofons uztver skanas.
  2. Runas procesors analize un kode skanas konkreta
    elektrisku pulsu sistema.
  3. Šos pulsus nosuta uz spoli un caur adu nodod
    implantam.
  4. Implants pulsu nosuta uz elektrodiem auss
    gliemezi.
  5. Dzirdes nervs uztver signalu un nosuta to uz
    dzirdes centru smadzenes. Smadzenes šos signalus
    atpazist ka skanu.

21
Kas varetu lietot kohlearos implantus?
  • MED-EL kohlearos implantus sekmigi lieto vairak
    neka 80 valstis visa pasaule gan pieaugušie, gan
    berni, turklat vecuma pirms valodas apgušanas,
    gan pec tam. Lai gan nav iespejams precizi
    pateikt, kads tieši bus labums katram konkretajam
    kohleara implanta lietotajiem, dažas no šim
    vadlinijam varetu noderet situacijas izpratnei.
  • Ta ka dzirde ir loti svariga valodas attistibai,
    ir ieteicams veikt implanta uzstadišanu agrina
    vecuma, turklat petijumu dati liecina, ka
    rezultati parasti ir labaki, ja berniem implants
    tiek uzstadits agrina vecuma.
  • Lielaki berni un pieaugušie, kuriem ir
    izveidojusies runa un attistijušas valodas
    spejas, pec kohleara implanta uzstadišanas
    parasti ir sekmigaki.
  • Ilglaicigs vai pilnigs dzirdes zudums var
    samazinat potencialos kohleara implanta
    uzlabojumus.

22
Visparigi kandidata kriteriji
  • Berni ar pilnigu sensorineiralu dzirdes zudumu
    abas ausis.
  • Pieaugušie ar nopietnu lidz pilnigu
    sensorineiralu dzirdes zudumu abas ausis.
  • Veicot implantešanu, berna vecums var but pat
    tikai daži meneši viss atkarigs no
    individualiem apstakliem un pienemtas prakses
    konkretaja vieta.
  • Dzirdes paligierices pacientam nespej nodrošinat
    ieverojamu dzirdes uzlabojumu vai dzirdi
    neuzlabo.
  • Nav medicinisku kontrindikaciju.
  • Augsta motivacija un ceribas atbilst
    potencialajam iznakumam.
  • Ir pieejama izglitiba un rehabilitacija
    pecoperacijas posma.

23
Kohleara implanta sistemas priekšrocibas
  • Kohleara implanta sistemas var nodrošinat
    vairakas priekšrocibas, tostarp iespeju sadzirdet
    runu, skanas apkarteja vide un muziku. Ir
    pieradijumi, ka ar musdienu kohlearajiem
    implantiem lielaka dala pacientu, kuriem implants
    ir uzstadits, spej saprast runu. Zinatnieku
    aprindas kohlearo implantu priekšrocibas mera,
    noradot uz to runas dalu procentuali, ko kohleara
    implanta lietotajs var saprast laboratorija vide,
    nelasot sacito no runataja lupam. Lai gan atklata
    runas izpratne ir loti svarigs dzirdešanas
    raditajs, ta tomer nav vienigais uzlabojums, ko
    iegust kohlearo implantu lietotaji. Piemeram,
    speja sadzirdet tadas skanas apkarteja vide ka
    durvju zvans, modinataja zvans un citas skanas,
    var butiski mainit dzivi cilvekam, kuram ir
    nopietnas dzirdes problemas.

24
  • Ikdieniškas skanas
  • Gandriz visi kohlearo implantu lietotaji dzird
    apkartejas vides skanas, un tas lauj viniem
    uzturet saikni ar apkartni, tostarp apzinaties
    satiksmi, trauksmes signalus, sirenas u.tml.
  • Runas prasmes
  • Tas, ka kohlearo implantu lietotajiem ir iespeja
    uztvert apkartejo runu un sadzirdet sevi, lauj
    tiem attistit pašiem savu speju runat. Implantu
    lietotaji uzskata, ka uzlabota speja runat paver
    jaunas socialas, izglitibas un karjeras iespejas.

25
  • Runas izpratne
  • Burtiski visi pacienti ar kohlearajiem implantiem
    dzird runas skanas. Parasti nepieciešams zinams
    laiks, lai izprastu šadas skanas, jo ipaši tas
    sakams par berniem.
  • Runas izpratnes apgušana un runas izpratne
    sarežgitos apstaklos daudziem pieaugušajiem dod
    iespeju atgriezties darba vai turpinat karjeru,
    ko partraukusi dzirdes zaudešana. Berniem dzirdes
    zudums varetu apgrutinat macišanas procesu vai
    iespejas atbilstoši koncentreties skola.
  • Efektivas apsekošanas programmas ietvaros runas
    skanu izpratnes apgušanu panak pakapeniski, un
    daudzi kohlearo implantu lietotaji turpina
    attistit speju saprast sacito, nelasot no lupam,
    turklat sarežgitos apstaklos.
  • Telefona lietošana
  • Daudzi cilveki spej lietot kohleara implanta
    sistemu tik efektivi, ka spej izprast runu bez
    lasišanas no lupam un var uzturet interaktivas
    sarunas, izmantojot parasto un mobilo talruni.

26
Kad kohlearais implants varetu nebut piemerots
  • Kohleara implanta sistemas sekmigi lieto
    tukstošiem cilveku visa pasaule, bet varetu but
    situacijas, kuras šadi implanti varetu nebut
    piemeroti visiem. Kavejošu faktoru kopuma
    ietilpst šadi apsverumi.
  • Ir citas, vieglak pieejamas iespejas
  • Ja dzirdes paligierices cilvekam palidz labi
    uztvert runu, tad, visticamak, ta ari ir labaka
    izvele neka kohleara implanta sistema.
  • Pilnigs dzirdes zudums loti ilgu laiku
  • Ja dzirdes nervs nekad nav stimulets vai ari ja
    tas nav stimulets parlieku ilgi, tas varetu
    nespet pienacigi nodot smadzenem sanemto skanas
    informaciju.

27
  • Auss gliemezis nav butiskakais dzirdes zuduma
    celonis
  • Kohlearais implants nevar palidzet situacijas,
    kad dzirdes zudums radies citviet, nevis iekšeja
    ausi, piemeram, ja dzirdes zudums ir dzirdes
    nerva del.
  • Pastav liela varbutiba, kirurgiska iejaukšanas
    nebus sekmiga
  • Ja auss gliemezis ir slikta stavokli, taja nevar
    ievietot elektrodu vai ari ja dzirdes nervs ir
    bojats vai ta nav, visticamak, kohlearais
    implants neko neuzlabos.
  • Mediciniski sarežgijumi
  • Lai veiktu operaciju, pacientam ir jabut
    pietiekami veselam. Pacientam ir japiedalas
    attiecigaja rehabilitacijas un apsekošanas
    programma, pacientam ari jaspej nesat ierices
    arejas dalas.
  • Nav pietiekama atbalsts no gimenes un aprupes
    sniedzejiem
  • Kohleara implanta sistemas lietotajiem ir loti
    svarigs atbalsts no aprupes sniedzejiem un
    gimenes locekliem.
  • Berniem, kuriem ievieto kohlearos implantus, šads
    atbalsts ir vitali svarigs.

28
Ka dabut kohlearo implantu
  • Ka sazinaties ar profesionaliem, kas strada ar
    kohlearajiem implantiem
  • Kohleara implanta ievietošanas kirurgisko
    operaciju un pecoperacijas aprupi veic
    specializetos kohlearo implantu centros.
    Pacientus uz centru nosuta primaras aprupes arsti
    vai ausu, deguna un kakla specialists (LORs).
    Kohlearo implantu komanda strada specialisti,
    kuri atbild par dažadam kompetences jomam

29
  • Dzirdes specialists (audiologs)
  • Noverte pacienta dzirdi, nodarbojas ar procesora
    pielagošanu, programmešu un apsekošanu.
  • Kohleara implanta specialists/kirurgi
  • Veic operaciju, ir iesaistits aprupe
    pecoperacijas posma.
  • Runas un valodas terapeits
  • Runas un valodas novertejums, rehabilitacija un
    atbalsts.
  • Izglitotaji/skolotaji
  • Veic izglitojošas vides novertejumu, atbild par
    macišanas pieeju un rehabilitacijas iespejam.
  • Izglitibas pshologs
  • Verte psihologiskus aspektus, gimenes gaidas
    (attieciba uz operaciju) un atbalsts sistemu.
  • Socialais darbinieks
  • Gimenes un pacienta gaidas un vadiba.
  • Implanta komandas koordinators
  • Pakalpojumu koordinešana un citas grupas
    darbibas.

30
Novertejums
  • Pirms operacijas kohleara implanta kandidatam
    tiek veikti vairaki standarta novertejumi.
    Apkopota informacija lauj kohleara implanta
    grupai identificet papildu apstaklus vai
    vajadzibas, procesa ari kandidati rod iespeju
    saprast, ko tieši var sagaidit operacijas procesa
    rezultata.
  • Audiologiski jeb dzirdes zina
  • Dzirdes limenis ar un bez dzirdes paligiericem
  • Runas izpratne ar dzirdes paligiericem
  • Dzirdes nerva funkcijas

31
Mediciniski
  • Dzirdes zuduma celona novertejums
  • Vispareja veseliba
  • Radiologiski
  • CT un/vai MRI izpete
  • Runa un valoda
  • Runas un valodas attistibas pakapes novertejums
  • Psihologiski
  • Speja tikt gala ar operaciju
  • Speja piedalities pecaprupes programma
  • Izglitibas zina
  • Izglitibas vajadzibu novertejums

32
Operacija
  • Parasti operacija ilgst vienu lidz tris stundas.
    Ar kohleara implanta kirurgiju saistitais risks
    nav liels un salidzinajumi ar citam ausu
    kirurgiskajam operacijam labveligi.
  • Parasti operacija notiek vispareja anestezija.
  • Galvas rajona, kur tiks veikts iegriezums, matus
    noskuj.
  • Veic iegriezumu.
  • Kaula aiz auss tiek izveidota iedobe implanta
    ievietošanai.
  • Auss gliemezi izveido atveri.
  • Auss gliemezi ievieto elektrodu virkni.
  • Elektrodus un implantu nostiprina.
  • Pirms iegriezuma aizveršanas parbauda elektroda
    darbibu.
  • Pacientam, pamosties pec operacijas, parasti ir
    diskomforta sajuta. Nepieciešamibas gadijuma tiek
    doti pretsapju lidzekli.
  • Parasti pacienti attopas nakošaja diena pec
    operacijas. Slimnica pacients uzturas laikposmu
    no vienas lidz dažam dienam atkariba no ta, ka
    attiecigaja vieta pienemts.

33
Kirurgijas iejaukšanas laika ieliek ausi
elektronisku ierici, lidz ar to tiek apietas
iekšejas auss bojatos nervu šuna, un nodot skanas
signals smadzenes.
34
Pirmas skanas ar kohlearo implantu
  • Runas procesora programma, ko deve ari par karti,
    parasti ir skaluma, laika un skanas augstuma
    uzstadijumi. Pielaikošanas laika pie dzirdes
    specialista programmas pielago, lai apmierinatu
    katru pacienta specifiskas vajadzibas.
  • Runas procesoru pielagošanu veic 3 lidz 6 nedelas
    pec operacijas, un uzstadijumi katram lietotajam
    tiek veidoti individuali.

35
Lai programmetu runas procesoru
  • Lietotajam ir jauzliek procesors.
  • Procesoru savieno ar klinikas pielagošanas
    datoru.
  • Pielagošanas dators genere signalus cieši
    kontroleta limeni.
  • Lietotajs norada, kurš ir klusakais signals, ko
    tas sadzirdet (sliekšna limenis), un kurš ir
    skalakais komfortabli paciešamais signals, ko tas
    var sadzirdet (visertakais limenis).
  • Tad šie divi limeni tiek meriti attieciba uz auss
    gliemeža kanaliem.
  • Izmantojot ieguto informaciju, izveido programmu,
    kura sadala skanas starp šiem diviem limeniem un
    nodrošina skanu pienemamu skalumu, lai tas
    sadzirdetu, bet lai tas nebutu nepatikami skalas.
  • Programmu uzlabo turpmakajas tikšanas reizes
    klinika.

36
Piesardziba ikdiena, nesajot kohlearos implantus
  • Lai gan kohlearos implantus lietot ir diezgan
    vienkarši, jaapzinas, ka piesardziba tomer ir
    jaievero.
  • Ierices arejas detalas jauztur tiras.
  • Jasamazina saskare ar statisko elektribu.
  • Dažiem lietotajiem radio vilni (piem. mobilie
    talruni) var radit parejošus traucejumus ar
    skanu.
  • Kontaktsporta veidi, piemeram, bokss vai
    tamlidzigi darbibas, kuru rezultata var iesit
    galvu, nav ieteicami.

37
Ierices atteices risks
  • Ka jebkurai tehniskai iericei, ari kohlearajam
    implantam ir ierices sabijašanas risks. Tomer tas
    notiek arkartigi reti, un šados gadijumos
    atkartota implanta uzstadišana, ievietojot jaunu,
    ir loti sekmiga.

38
BRIDGETM to Better Communication tilts uz
labaku komunikaciju
  • MED-EL saprot, ka vislabaka iespejama implanta
    radišana ir tikai viens no butiskiem elementiem
    dzirdes atjaunošana. Kohleara implanta
    izmantošana apgušana prasa motivaciju, gatavibu,
    turklat jaizvirza faktiski sasniedzami merki.
    Eksperti var palidzet ilgi pec operacijas. MED-EL
    piedava plašu materialu klastu, lai atbalstitu
    jus un jusu speju dzirdet.
  • BRIDGE to better comunication jeb tilta uz labaku
    komunikaciju ir visaptveroša atbalsta programma,
    kuras ietvaros MED-EL piedava vairak atbalsta
    materialu neka jebkurš cits uznemums, kas ražo
    implantus. Izstradata kopa ar valdošajiem
    izglitibas un dzirdes specialistiem no visas
    pasaules, ši programma ietver plašu informacijas
    klastu un materialus, lai apmierinatu pieaugušo,
    pusaudžu un bernu, ka ari vecaku, dzirdes
    specialistu, runas terapeitu un skolotaju
    vajadzibas.

39
Jauno ausu lietošanas apgušana ir process.
MED-EL jus atbalstis ikviena ša procesa posma.
40
MED-EL kohlearie implanti
41
(No Transcript)
42
(No Transcript)
43
(No Transcript)
44
OPUS I un OPUS 2 runas procesori
45
(No Transcript)
46
(No Transcript)
47
(No Transcript)
48
(No Transcript)
49
(No Transcript)
50
  • Paldies par uzmanibu!
Write a Comment
User Comments (0)
About PowerShow.com