Title: Visparejie tiesibu principi ES
1- Visparejie tiesibu principi ES
2Parskats
- VTP funkcijas
- Vieta tiesibu avotu hierarhija
- Proporcionalitates (sameriguma) princips
- Tiesiska noteiktiba
- Tiesiska palaviba
- Vienlidzibas (ne-diskriminacijas) princips
- Piesardzibas princips
- Parskatamibas princips
- Subsidiaritates princips
- Pamattiesibu aizsardziba ka VTP
3VTP funkcijas
- Interpretacijas lidzeklis
- priekroka interpretacijai, kura atbilst VTP
(218/82 Komisija pret Padomi) - interpretacija nevar but contra legem (C-37/89
Weiser) - ari interpretejot nacionalo tiesibu normas EK
tiesibu jomas - Tiesiskuma kontrole
- VTP ka pamats EK tiesibu aktu apstrideanai
- VTP parkapums ka pamats EK un dalibvalstu
atbildibai
4VTP avotu hierarhija
- Primaras tiesibas (avotiem ir vienads speks)
- Dibinaanas ligumi
- VTP
- Kopienas parau tiesibas
- Kopienas starptautiskie ligumi
- Sekundaras tiesibas
- Regulas direktivas lemumi
- VTP ir vienads speks ar dibinaanas ligumiem
- VTP ir saistoi Kopienai sledzot starptautiskos
ligumus - VTP prevale par sekundarajam tiesibam
5Proporcionalitates princips, Kreil
- EKT lieta C-285/98 Kreil
- Grundgesetz Art.12
- '(1) Men who have attained the age of eighteen
years may be required to serve in the Armed
Forces, in the Federal Border Guard, or in a
Civil Defence organisation. - (4) If, while a state of defence exists, civilian
service requirements in the civilian public
health and medical system or in the stationary
military hospital organisation cannot be met on a
voluntary basis, women between eighteen and
fifty-five years of age may be assigned to such
services by or pursuant to a law. They may on no
account render service involving the use of
arms. - Soldatengesetz Art.3
- Women may enlist only as volunteers and only in
the medical and military-music services
6Proporcionalitates princips, Kreil2
- Direktiva 76/207/EEK par vienlidzigu attieksmi
pret virieiem un sievietem attieciba uz darba,
profesionalas izglitibas un izaugsmes iespejam un
darba apstakliem - 2. pants
- 1. ajos noteikumos vienlidzigas attieksmes
princips nozime to, ka nav nekadas tieas vai
netieas diskriminacijas atkariba no dzimuma, jo
ipai, noradot uz gimenes stavokli. - 2. i direktiva neskar dalibvalstu tiesibas
mineto principu nepiemerot tai profesionalajai
darbibai un, vajadzibas gadijuma, ar to
saistitajai sagatavoanai, kura sava rakstura vai
izpildes del darba nemeja dzimums ir noteicoais
faktors.
7Proporcionalitates princips, Kreil3
- 23. In determining the scope of any derogation
from an individual right such as the equal
treatment of men and women, the principle of
proportionality, one of the general principles of
Community law, must also be observed. That
principle requires that derogations remain within
the limits of what is appropriate and necessary
in order to achieve the aim in view and requires
the principle of equal treatment to be reconciled
as far as possible with the requirements of
public security. - 24
- 25. As the Court emphasised in paragraph 28 of
its judgment in Sirdar, the question is therefore
whether the measures taken by the national
authorities, in the exercise of the discretion
which they are recognised to enjoy, do in fact
have the purpose of guaranteeing public security
and whether they are appropriate and necessary to
achieve that aim. - 26. As was explained in paragraphs 5, 6 and 7
above, the refusal to engage the applicant in the
service of the Bundeswehr in which she wished to
be employed was based on provisions of German law
which bar women outright from military posts
involving the use of arms and which allow women
access only to the medical and military-music
services.
8Proporcionalitates princips, Kreil4
- 27. In view of its scope, such an exclusion,
which applies to almost all military posts in the
Bundeswehr, cannot be regarded as a derogating
measure justified by the specific nature of the
posts in question. The derogations provided for
in Article 2(2) of the Directive can apply only
to specific activities (see, to this effect,
Commission v France, cited above, paragraph 25). - 28. Moreover, having regard to the very nature of
armed forces, the fact that persons serving in
those forces may be called on to use arms cannot
in itself justify the exclusion of women from
access to military posts. As the German
Government explained, in the services of the
Bundeswehr that are accessible to women, basic
training in the use of arms, to enable personnel
in those services to defend themselves and to
assist others, is provided. - 29. In those circumstances, even taking account
of the discretion which they have as regards the
possibility of maintaining the exclusion in
question, the national authorities could not,
without contravening the principle of
proportionality, adopt the general position that
the composition of all armed units in the
Bundeswehr had to remain exclusively male.
9Proporcionalitates princips, Kreil5
- Kreil spriedums uzsver 3 kriterijus
- Vai riciba sasniedz merki?
- Vai riciba ir nepiecieama merka sasnieganai?
- Vai ierobeojums ir samerigs ar merki (vai ir
mazak ierobeojoas alternativas)? - merkis sabiedriska droiba, armijas efektivitate
- riciba liegums sievietem dienet armija (iznemot
saistiba ar medicinu/ muziku)
10Proporcionalitates princips6
- Proporcionalitates lietu kategorijas
- Neproporcionals tiesibu ierobeojums (C-353/99
Hautala) - Neproporcionals sods (C-491/01 Man, C-365/99
Portugale pret Komisiju) - Neproporcionalas politikas izvele (C-331/88
Fedesa) - Atkiribas testa piemeroanas intensitate
- stingri personu brivibas, kopeja tirgus brivibas
- mazak stingri droiba, ekonomikas politika,
veselibas aizsardziba u.c., jomas kuras EK vai
valstim ir lielaka izveles briviba
11Tiesiska noteiktiba (legal certainty)
- 325/85 Ireland v Commission
- Tiesibu aktiem ir jabut skaidriem un noteiktiem,
ka ari tadiem, lai tiesibu subjekti spetu
paredzet, kada bus o tiesibu aktu piemeroana - GA Jacobs, C-377/98
- GA Geelhoed, C-244/03
- retroaktivitates aizliegums (98/78 Racke)
- tiesibu akti nedrikst staties speka pirms
publiceanas vai - attiekties uz pagatne noslegtiem notikumiem
- retroaktivitate tikai iznemuma gadijumos
- lauksaimniecibas politika, lai nodroinatu tirgus
stabilitati - ja pienemts individam labveligaks regulejums
(T-7/99 Medici) - ja necie tiesiska palaviba ( C-331/88 Fedesa)
12Tiesiska noteiktiba - GA Jacobs, C-377/98
- Zinams visparigums un neprecizitate ir raksturiga
direktivu pazime un ta nevar kalpot par pamatu
direktivas speka neesamibai. - Direktivu butibai ir raksturigi, ka tas
neregule izsmeloi jautajumus, uz kuriem tas
attiecas. Lai gan is apstaklis nenozime, ka
direktivu tekstiem ir jabut neskaidriem, tas
tomer norada, ka noteiktas dalibvalstu izveles
brivibas pastaveana nav pietiekams pamats, lai
direktivas nebutu speka. Pat gadijuma, ja
direktivas tekstu ir iespejams daadi interpretet
..., es neuzskatu, ka tas ir pietiekams pamats
prasibai par speka neesamibu. - Tiesas prakse gadijumos, kad dalibvalsts,
nepareizi ievieot neprecizu direktivas normu,
tomer var piekirt normai saturu, kads tai
sapratigi varetu but, Tiesa nav secinajusi, ka
direktiva (vai tas norma) butu uzskatama par
speka neesou tikai tapec, ka ta ir bijusi
nepreciza un tadel daadi interpretejama.
13Tiesiska noteiktiba - GA Geelhoed, C-244/03
- Neprecizitate un nenoteiktiba direktivas teksta
var kalpot par pamatu direktivas apstrideanai
tikai tados iznemuma gadijumos, kad neprecizitate
izpauas ka klaja pretruna starp direktivas
normam, vai ari direktivas norma ir tik
neskaidra, ka taja nav iespejams saskatit jebkadu
logisku jegu
14Tiesiska palaviba (legitimate expectations)
- Tiesibas uz tiesisko palavibu pastav, ja
- Ipai to apgalvojot,
- Institucija ir radijusi pamatotas ceribas
(T-72/99 Meyer) - Sakotneji attieciba uz administrativu lemumu
atcelanu - Velak ari uz pazinojumiem
15Tiesiska palaviba2
- C-152/88 Sofrimport
- Persona nevar palauties, ka jebkura pastavoa
situacija netiks grozita - Nelabveligakas situacijas radiana pati par sevi
nav tiesiskas palavibas parkapums (C-63/93 Duff) - Palavibai ir jabut tiesiskai (T-31/99 ABB)
- Tiesa noraidis prasibu, ja grozijumi ieviesti,
lai noverstu robu likumdoana, kuru prasitajs ir
launpratigi izmantojis - Palavibai ir jabut sapratigai (265/85 Van den
Bergh) - Prasitajs nevareja palauties, ka kaitigas vielas
netiks aizliegtas (C-331/88 Fedesa) - Vai tiesiska palaviba darbojas ari attieciba uz
prettiesiskiem aktiem? - Tikai, ja iestade nesapratigi ilgi kavejas ar
prettiesiska akta atcelanu (15/85 dAbruzzo)
16Vienlidzibas princips
- EK Liguma 12.pants
- Piemerojot o Ligumu un neskarot taja paredzetos
ipaos noteikumus, ir aizliegta jebkada
diskriminacija pilsonibas del. - EK liguma 13. pants
- Neskarot parejos a Liguma noteikumus un
neparsniedzot pilnvaras, ko Kopienai piekir is
Ligums, Padome pec Komisijas prieklikuma,
apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar
vienpratigu lemumu var paredzet attiecigus
pasakumus, lai cinitos pret diskriminaciju
dzimuma, rases vai etniskas izcelsmes, religijas
vai parliecibas, invaliditates, vecuma vai
dzimumorientacijas del. - EK liguma 90.pants
- Dalibvalstis citu dalibvalstu raojumiem tiei
vai netiei neuzliek iekejos nodoklus, kas
lielaki par tiem, kas tiei vai netiei uzlikti
lidzigiem vietejiem raojumiem. - EK liguma 141.pants
- Visas dalibvalstis nodroina to, lai tiktu
ieverots princips, ka viriei un sievietes par
vienadu vai vienadi vertigu darbu sanem vienadu
darba samaksu. - EK liguma 39.p., 43.p., 49.p., 50.p., 137.p.
17Vienlidzibas princips2
- Definicija
- princips liedz atkirigi attiekties pret lidzigam
situacijam, ja vien atkiriga attieksme nav
objektivi pamatota (117/76 un 16/77 Ruckdeschel)
un - vienadi attiekties pret daadam situacijam, ja
vien ada attieksme nav objektivi pamatota
(106/83 Sermide) - 2 pakapju tests
- Vai situacijas ir salidzinamas?
- Vai atkiriga attieksme ir pamatota?
- Netiea diskriminacija (152/73 Sotgiu)
- Diskriminacijas attaisnojumi
- Tiea vai ar nodomu masketa
- ierobeots attaisnojumu loks (valsts droiba,
sabiedriska kartiba) - netiea vai bez nodoma
- Neierobeots attaisnojumu loks
-
18Piesardzibas princips
- EK liguma 174.p
- C-180/96 BSE
- ja pastav aubas par cilveku veselibu
apdraudoa riska esamibu vai apjomu, institucijas
var veikt aizsardzibas pasakumus, negaidot lidz
riska pastaveana un nopietnums paliek
neapaubami - T-13/99 Pfizer, T-74/00 Artegodan
- Piesardzibas princips var tikt uzskatits par
Kopienu tiesibu visparejo principu, kas pieprasa,
lai kompetentas institucijas nover potencialos
riskus veselibai, droibai un videi, dodot
priekroku o intereu aizsardzibai par
ekonomiskam interesem
19Parskatamibas princips (transparency)
- Publiska / atklata lemumu pienemana
- Informacijas sniegana
- Piekluve dokumentiem
- EK liguma 255.pants
- 1. Jebkuram Savienibas pilsonim, ka ari jebkurai
fiziskai personai, kas dzivo kada dalibvalsti,
vai juridiskai personai, kam ir juridiska adrese
kada dalibvalsti, ir tiesibas pieklut Eiropas
Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem,
ieverojot principus un nosacijumus, ko nosaka
saskana ar 2. un 3. punktu. - 2. Padome saskana ar 251. panta mineto proceduru
divos gados pec Amsterdamas Liguma staanas speka
nosaka visparejus principus un ierobeojumus,
pamatojoties uz sabiedriskam vai privatam
interesem, kas reglamente minetas tiesibas
pieklut dokumentiem. - 3. Katra iepriek mineta iestade sava reglamenta
paredz ipaus noteikumus par piekluvi tas
dokumentiem.
20Parskatamibas princips2
- EKT nav atzinusi parskatamibu par VTP (C-353/99
Hautala) - Celot prasibu japamatojas uz noteiktu attiecigas
institucijas reglamenta normu - EKT anule piekluvi liedzou lemumu, ja
- parkapts attiecigas institucijas reglamenta
prasibas - nepareizi piemeroti iznemumi
- nepareizi piemerotas autortiesibas
- atteikums dalejai piekluvei
- atteikums nav pamatots (T-105/95 WWF C-353/99
Hautala) - Regula 1049/2001 Instituciju reglamenti
21Subsidiaritates princips
- EK liguma 5.p
- Kopiena darbojas saskana ar a Liguma
piekirtajam pilnvaram un izvirzitajiem merkiem. - Jomas, kas nav ekskluziva Kopienas kompetence,
ta rikojas saskana ar subsidiaritates principu un
vienigi tad, ja dalibvalstis nespej pilniba
sasniegt paredzetas darbibas merkus un ja
paredzetas darbibas apjoma vai rezultatu del tos
var vieglak sasniegt Kopiena. - Nozime vai Kopiena ir kompetenta rikoties?
- Kopiena rikojas kompetences robeas
- Tikai piekirtas kompetences
- Netiei piekirtas kompetences (implied powers)
- Kuras jomas ir Kopienas ekskluzivaja kompetence?
- Komisija visas jomas, kuras Kopienai ir
pienakums rikoties (precu/personu/pakalpojumu/kapi
tala kustiba konkurence kopeja lauksaimniecibas
politika - Jomas, kuras nav ekskluzivaja kompetence vide
izglitiba sociala politika
22Subsidiaritates princips2
- Principa saturs
- EK rikojas tikai, ja DV nespej pilniba sasniegt
merki - EK merki sasniegs labak
- EK veic tikai tas darbibas, kuras nepiecieamas
merka sasnieganai - Amsterdamas liguma protokols par subsidiaritates
un proporcionalitates principu piemeroanu - S pamatojums likumdoanas procesa gaita
- EKT ir negribiga konstatet EK liguma 5.p.
parkapumus - C-233/94 Germany v Parliament and Council
- C-84/94 Working time
23Patstavigi jaizlasa
-
- Craig, P., De Burca, G., EU Law, Text, Cases and
Materials, forth edition, Oxford, 2008. - Visparejie tiesibu principi 544-568.lpp
- Pamattiesibas, ka VTP 379-386.lpp 412-427.lpp