Autisms

1
Autisms

• Madara Rudzate, MF VI, 14.grupa

2
Vesture

• 18.gs. medicinas literatura tiek aprakstiti
  cilveki, kas nesarunajas, ir ieravušies sevi, ar
  labu atminu.
• 1867. Henrijs Modslijs apraksta 4 gadus vecu
  bernu savdabigos emocionalos, intelektualos un
  motoriskas attistibas traucejumus, pieskaitot tos
  pie psihozem.
• 1911. gada Bleibers, petot pieaugušos pacientus,
  ievieš terminu šizofrenija un identifice A
  pamatsimptomus .
• Autisms un autiska spektra traucejumi. Ieskats
  teorija un prakse. /Sast. A. Vabale - Riga
  Rigas Stradina universitate 2008. , 11-12.lpp

3
Vesture

• 1943.gada L.Kanner publice Autistic Disturbances
  of Affective Contact, kura pirmo reizi ieviesa
  terminu infantilais autisms. Apraksta bernus,
  kuri nespej kontakteties ar apkartejiem, sakara
  ar izteiktiem valodas un emociju traucejumiem.
• Kaplan Sadocks Synopsis of psychiatry, 2007

4
Musdienas

• SSK 10 Slimibu klasifikators
• F84 -Pervezivi attistibas traucejumi
• F84.0 - Bernibas autisms
• F84.1 - Atipisks autisms
• F84.2 - Reta sindroms
• F84.5 Aspergera sindroms
• http//aptieka.lv/?lapassk10limenis4sskF84ss
  k2F80...F89mekletteksts

5
Definicija

• Autisms ir multifaktoriala slimiba, bet daudzas
  genetiskas slimibas agrina vecuma primari var
  manifesteties ar autisku uzvedibu, valodas
  attistibas aizturi vai regresu un garigu
  atpalicibu.
• (Autisms un autiska spektra traucejumi. Ieskats
  teorija un prakse. /Sast. A. Vabale - Riga
  Rigas Stradina universitate 2008. , 18.lpp)
• Klasiskais autisms (Kannera sindroms) ir agrins,
  komplekss psihiskas attistibas traucejums, kurš
  sakas un tiek diagnosticets berniem lidz tris
  gadu vecumam. (Bailey et al, 1996, Risch et
  al,1999)

6
Epidemiologija

• Pec EK datiem klasiska autisma sastopamiba
• 3,3 16 10 000
• Bet autiska spektra traucejumi
• 30 -63 10 000
• Par Latviju statistikas datu nav, bet,
  pamatojoties uz videjo sastpamibas biežumu,
  Latvija varetu but aptuveni 11 500 ar autismu un
  AST.
• Autisms un autiska spektra traucejumi. Ieskats
  teorija un prakse. /Sast. A. Vabale - Riga
  Rigas Stradina universitate 2008. , 14.lpp

7
Epidemiologija

• Kannera un Aspergera sindroms 4-5 reizes biežak
  sastopams zeniem.
• Reta sindroms (raksturigi AST) vairak meitenem.
• Biežak gimenes ar augstu socialekonomisko
  stavokli.
• AST dvinu petijumi demonstre, ka konkordance
  starp monozigotiem (MZ) dviniem ir augstaka neka
  dizigotiskiem (DZ). Konkordances raditaji MZ
  dviniem ir 60 90, bet DZ lidz 10
• (Bachelli et al, 2006)

8
Etiologija un patogeneze

• Celonis var but gan genetisks, gan arvides
  faktoru izraisits, kam raksturigs multifaktorials
  vai komplekss iedzimšanas tips.
• (R.Muhle et al, 2004)
• AST var but simptoms monogenai, hromosomalai
  patologijai, ka ari iedzimtiem vielmainas
  traucejumiem.
• (Ch.Gillberg et al, 2006)

9
Etiologija un patogeneze

• Sindromi, kuriem raksturigi autiska rakstura
  traucejumi
• Fragilas X hromosomas sindroms
• Tuberoza skleroze
• Retta sindroms
• Eindželmana sindroms
• Prader-Willi sindroms
• Smith-Lemli-Opitz sindroms
• Smith-Magenis sindroms
• Nearsteta fenilketonurija, u.c.

10
Etiologija un patogeneze

• Augstaks autisma risks
• Augla distress
• Trauma vai ievainojums dzemdibu laika
• Asinošana grutniecibas laika
• Vasara dzimušie berni
• Mazs dzimšanas svars
• Iedzimtas malformacijas
• Zems novertejums pec Apgares
• Mekonija aspiracija
• Neonatala anemija .
• Pediatrics 2011 July peds.2010-1036, Perinatal
  and Neonatal Risk Factors for Autism A
  Comprehensive Meta-AnalysisGardener, et al.

11
Klinika

• Komunikacijas problemas
• neatsaucas uz savu vardu ,
• nespej pateikt, ko velas ,
• kaveta runas attistiba.
• neseko noradem,
• dažreiz škiet nedzirdigs,
• dažreiz škiet dzirdam, bet dažreiz ne,
• nenorada uz priekšmetiem, atsveicinoties nemaj
• agrak medza teikt dažus vardus, bet vairs to
  nedara.

12
Klinika

• Socialas saskarsmes problemas
• socialos kontaktos nesmaida ,
• škiet, ka priekšroku dod spelem vienatne ,
• pats nem sev vajadzigas lietas,
• ir loti neatkarigs,
• visu dara loti savlaicigi,
• slikts acu kontakts,
• atrodas sava pasaule ,
• izsledz apkartejos no savas uztveres,
• neizrada interesi par citiem berniem.

13
Klinika

• Uzvedibas problemas
• dusmu lekmes
• ir hiperaktivs/nesadarbojas/izrada pretestibu
• nezin, ka speleties ar rotallietam
• regulari medz izmantot vienus un tos pašus
  priekšmetus
• staiga uz pirkstgaliem
• ir neparasta piekeršanas noteiktam rotallietam
• karto priekšmetus rindas
• ir parlieku liela jutiba pret atseviškiem
  materialiem vai skanam
• ir atseviškas ipatnejas kustibas
• Diagnostikas iespejas vadlinijas medicinas
  darbiniekiem. - http//www.autisms.lv/attachments/
  article/6/Diagnostika-vadlinijas20medikiem20LAT.
  pd

14
Kliniskas izpausmes

• A
• Nespej reaget uz tuvinieku jutam.
• Nemekle palidzibu.
• Nepiedalas vienaudžu rotalas.
• Nespej veidot vienkaršas attiecibas.

15
Kliniskas izpausmes

• B
• Nespej veidot neverbalas komunikacijas.
• Iztrukst rotalu iztele.
• Valodas ekspresijas traucejumi.
• Valoda Eholalija, stereotipijas, neologismi.
• Personas identifikacijas traucejumi.
• Vismaz 2 simptomi no A grupas un 1 B gupas
  simptomiem.
•  Nelson Textbook of Pediatrics, 19th ed.
• American Psychiatric Association Diagnostic and
  statistical manual of mental disorders, fourth
  edition, text revision, Washington, DC, 2000,
  American Psychiatric Association.

16
Diagnostika

• The Checklist for Autism in Toddlers2 (CHAT)
  pieverš ipašu uzmanibu berna acu kontaktam un
  skatiena noverošanai, izteles rotalam un spejai
  sekot noradem uz priekšmetiem. Nespeja veikt
  kadas no šim darbibam tiek cieši saistitas ar
  autiska spektra traucejumiem.
• Pervasive Developmental Disorders Screening Test
  Stage 13 (Siegel 1998) izverte gan pozitivos,
  gan negativos simptomus un ietver ari dažus
  jautajumus attieciba uz regresu. Piemerots
  berniem lidz 3 gadu vecumam.
• Diagnostikas iespejas vadlinijas medicinas
  darbiniekiem. - http//www.autisms.lv/attachments/
  article/6/Diagnostika-vadlinijas20medikiem20LAT.
  pdf

17
Diagnostika

• Australian Scale for Aspergers Syndrome4
  (Garnett and Attwood 1998) ir vecakiem vai
  skolotajiem aizpildama novertešanas skala, kas
  paredzeta kopuma labi funkcionejošiem berniem ar
  autiska spektra traucejumiem, kuriem šie
  traucejumi nav tikuši identificeti lidz skolas
  vecuma sasniegšanai. Ta sastav no 24 jautajumiem,
  kas tiek noverteti ar punktiem no 1 lidz 6, ka
  ari ietver anketu ar 10 papildus uzvedibu
  raksturojošiem jautajumiem, uz kuriem jaatbild ar
  ja vai ne. Ja lielaka dala no anketas
  jautajumiem tiek atbildeta ar ja un lielaka
  dala no novertejumiem ir starp 2 un 6, berns tiek
  nozimets uz diagnostisko parbaudi.
• Autisma parbaudes anketa9 (ASQ) ir pazistama ari
  ka Socialas komunikacijas anketa10 (SCQ). Anketa
  ir meginajums izstradat ticamu un pareizu
  parbaudes instrumentu, kas balstas uz pašreiz
  noteiktajiem autisma diagnostikas kriterijiem. Ta
  ir paredzeta visam vecuma grupam. Anketu aizpilda
  persona, kas nodrošina primaro aprupi personai ar
  iespejamiem autiska spektra traucejumiem. ASQ vai
  SCQ sastav no 40 jautajumiem. Jautajumi formuleti
  ta, lai butu saprotami vecakiem bez papildus
  paskaidrojumu sniegšanas. Anketai ir divi
  varianti, no kuriem viens paredzets berniem lidz
  6 gadu vecumam, otrs berniem no 6 gadu vecuma.
  Tiek uzskatits, ka ASQ un SCQ ir loti efektivs
  parbaudes instruments berniem sakot no 4 gadu
  vecuma. Tomer tapat ka ar citam anketam, ari ar
  šis anketas palidzibu vien nav iespejams uzstadit
  individualo diagnozi.
• Diagnostikas iespejas vadlinijas medicinas
  darbiniekiem. - http//www.autisms.lv/attachments/
  article/6/Diagnostika-vadlinijas20medikiem20LAT.
  pdf

18
Diagnostika

• Indikacijas, kas liecina par nepieciešamibu
  steidzami veikt turpmakas parbaudes
• lidz 12 menešu vecumam neveido zidainu valodai
  raksturigas skanas.
• lidz 12 menešu vecumam nav žestu valoda
  (norades, mašana, mašana atvadoties, utt.) .
• lidz 16 menešu vecumam neizruna nevienu vardu .
• lidz 24 menešu vecumam neizruna spontanas (ne
  tikai savstarpeji atskanigas) 2 vardu frazes.
• JEBKADS JEBKADU valodas vai socialo prasmju
  zudums JEBKADA vecuma.
• Diagnostikas iespejas vadlinijas medicinas
  darbiniekiem. - http//www.autisms.lv/attachments/
  article/6/Diagnostika-vadlinijas20medikiem20LAT.
  pdf

19
Diagnostika

• Diagnozes noskaidrošanas procesa nepieciešamas
  specialistu konsultacijas
• Neirologa konsultacija
• Genetika konsultacija.

20
Arstešana

• Autisma un AST arstešana ir kompleksa un
  galvenas terapijas metodes ir nemedikamentozas.
  Arstešana tiek iesaistita multisdisciplinara
  komanda, kura uzsvars pamata tiek likts uz
  valodas speju, komunikaciju un socialo iemanu
  attistišanu.

21
Strukturetas pieejas

• Strukturetas pieejas ir efektivas intervences
  metodes, kuram ir empirisks pamatojums un
  noteikta struktura. Šis metodes balstas uz
  uzvedibas terapijas principiem. Piemeri
• TEACCH (Treatment and Education for Autistic and
  Related Communication Handicapped Children)
• PECS (Picture Exchange Communication System) ir
  attelu apmainas komunikacijas sistema. Populara
  pasaule, lieto daži specialisti ari Latvija.
• STEP (Structured Teaching for Execeptional
  Pupils) programma.
• Autisms un autiska spektra traucejumi. Ieskats
  teorija un prakse. /Sast. A. Vabale - Riga
  Rigas Stradina universitate 2008. , 38.-39.lpp

22
Arstešana

• Emociju macišana.
• Socialie stasti.
• Sensora integracija metode nodrošina bernu ar
  dažadiem sajutu in kinestetiskiem stimuliem un
  maca integret tos viena veseluma.
• Montresori pedagogija/terapija.
• Muzikas terapija, makslas terapija, reitterapija
  un ciešo skavienu terapija dod uzlabojumu, bet
  nav pietiekoši daudz pieradijumu par terapijas
  efektivitati.
• Autisms un autiska spektra traucejumi. Ieskats
  teorija un prakse. /Sast. A. Vabale - Riga
  Rigas Stradina universitate 2008. , 39.-40.lpp

23
Sociala stasta piemers

• Atrodi vejjakas augšpusi.
• Panem pakaramo.
• Uzliec vejjaku uz pakarama.
• Vejjaku aiznes uz skapi.
• Pakar pakaramo uz stiena.
• Aizver skapja durvis.
• Autisms un autiska spektra traucejumi. Ieskats
  teorija un prakse. /Sast. A. Vabale - Riga
  Rigas Stradina universitate 2008. , 106.lpp

24

• Paldies par uzmanibu!