Veselibas parvaldiba, labturiba un izvairi

1
Veselibas parvaldiba, labturiba un izvairišanas
no slimibam Åsa Maria Espmark Nofima Marin
2
Prezentacijas aktualie temati
    Labturiba un stress     Zivju slimibas    
Slimibu profilakse un vakcinacija     Parvaldiba
un noteikumi
3
Labturiba un stress
4
Zivju labturiba
    Pedejo gadu laika Norvegija un daudzas
Eiropas valstis dzivnieku labturiba, tai skaita
zivju labturiba, ir kluvusi petniecibas
disciplina un radijusi sabiedribas un politisku
interesi     Iemesli informacijas lidzekli
ipašu uzmanibu pieverš gadijumiem, kad ar
saimniecibas audzetiem dzivniekiem ir apgajušies
slikti   liellopi baroti ar augšanas hormoniem
tik daudz un tik intensivi, ka tie nav spejigi
kusteties   calu audzešanas industrija, kas
liek dzivniekiem augt tik atri, ka tie lauž kajas
  vistas iesprostotas buros tik liela daudzuma,
ka tas nevar kusteties   un ta talak, un ta
talak.
mann
5
Zivju labturiba Piemers prese
1985 - 1989
Schweitzer medalas par ieverojamiem
ieguldijumiem dzivnieku labturiba ieguveji
(Dzivnieku labturibas instituts) 1988 Astrida
Lindgrena par veikumu likuma pret cietsirdigam
industrializetas saimniekošanas metodem
pienemšana. A. Lindgrena ir autore daudziem
bernu stastiem, kas ir zviedru un pasaules
tulkotas literaturas klasika.
Astrida Lindgrena izzino trauksmi dzivnieki cieš
savas fermas
mann
6
Zivju labturiba
    Sakotneji dzivnieku labturiba attiecas uz
saimniecibas audzetiem lauksaimniecibas
dzivniekiem, majas miluliem un laboratorijas
dzivniekiem     Šobrid dzivnieku labturibas
jedziens tiek attiecinats ari uz zivim, bet tas
ne vienmer ta ir bijis visos gadijumos Ir
pastavejis jautajums vai zivs jut sapes?
Visparpienemts ir uzskats, ka zivis nejut sapes,
jo tas neizdod skanas un nekustina acis
Vairuma gadijumu attieksme pret zivim ir tada, it
ka tas nejustu sapes tas netiek pilnigi
nogalinatas un pret tam slikti attiecas
7
Zivju labturiba Vai zivis jut sapes?
8
Zivju labturiba Vai zivis jut sapes?    
Iepriekšeja slaida attela pa kreisi redzama
cilveka nervu sistema un pa labi - zivs nervu
sistema     Zinatnieki ir uzskatijuši, ka
neokorteksa klatbutne ir nepieciešama sapju
uztveršanai     Ziditajiem ir neokortekss, bet
zivim ši organa nav. Tadel ir pienemts, ka zivis
nejut sapes     Savukart, zivim ir nociceptors,
kas lauj tam uztver kaitigus stimulus     Jauns
petijums ir pieradijis, ka zivis spej uztvert
sapes citos veidos, neskatoties uz to, ka tam nav
neokortekss     Visi uzvedibas petijumi parada,
ka zivis izvairas no sapem, neertam situacijam un
stimuliem     Evolucionari speja just un
tadejadi izvairities no sapem ir izdzivošanas
speju jautajums
9
Zivju labturiba Labturiba ir ne tikai diskusija
par sapem
Kas vel ir labturiba? Labturiba ir soma ar
notikumiem, kas rada zivij labu dzivi (soma
labaja puse ir divas labturibas definicijas) Bez
sapem, pasliktinata labturiba ir pieredzeta
transportešanas laika, nepareiza blivuma,
apejoties, barošanas režima neieverošana, slikta
udens un apkartejas vides kvalitate Svarigas ir
ari slimibas un malformacijas (kroplibas)
Speja pielagoties apkartejai videi 5
brivibas 1) no bada 2) apkartejas vides
ierobežojumiem 3) slimibam, ievainojumiem un
sapem 4) bailem un stresa 5) apkartejas vides,
kas ierobežo sugai raksturigo uzvedibu
10
Zivju labturiba Kapec mums butu jauztraucas?    
 Pirmkart, pedejos gados milzigos apmeros ir
palielinajusies zivju audzešana un vairakas
reizes ir pieaugusi ražošana. Zivis aug atrak un
tiek turetas biezaka blivuma un taja pat laika
pateretaji pieprasa letas zivis, kuram ir augsta
kvalitate. Tas ir izaicinajums gan zivim, gan
zivju audzetajam      Mums rup zivis tiešam
jut sapes!      Zivim, kas ir paklautas badam,
stresam, nepareiziem vides apstakliem vai
slimibam, nav obligati jajut sapes, bet labturiba
ir pasliktinata (ka sekas ir samazinata baribas
uznemšana)      Šadas zivis cenšas izvairities
no neatbilstoša blivuma, tadejadi noradot, ka tas
jutas neerti      Stresa un sliktas labturibas
rezultats ir slikta produkta kvalitate, zivim ir
slikta struktura un aizkavets pirmsstinguma
laiks (ja pirmsstinguma laiks ir apstrades
izveles iespeja)      Sakara ar informaciju
prese sabiedriba ar vien vairak apzinas par
sliktas apiešanas gadijumiem ar lauksaimniecibas
un akvakulturas dzivniekiem. Tas cilvekiem liek
rupeties un apzinaties to, ko vini ed. Sabiedriba
velas est etiski korektu edienu.      Valdibas
vadlinijas un noteikumi, kas nodrošina labturibu,
ir rezultats zinašanam par dzivnieku labturibu
11
Zivju labturiba Kapec mums butu jauztraucas?    
Zivis Zivju labturiba     Ražotaji Laba
labturiba uzlabo gala produktu un nodrošina
saimniecisko ienesigumu     Pateretaji
Etiskie apsverumi - mes varam est ar tiru
sirdsapzinu     Petnieki Petnieki var
palielinat ražotaju izpratni par labturibas
nozimi paradot, cik labi labturiba sader kopa ar
produkta kvalitati un ekonomiju
12
Zivju labturiba Organizacijas, kuru darbiba
saistita ar labturibu     Dzivnieku labturibas
instituts     Eiropas Partikas nekaitiguma
iestade (EFSA)     Lopkopibas dzivnieku
labturibas padome (FAWC)     Dzivnieku
labturibas universitašu apvieniba (UFAW)    
ES     Dzivnieku labturibas starptautiskais
fonds (IFAW)     Dzivnieku labturibas
parvaldnieku organizacija (SAWA)     Progresiva
dzivnieku labturibas organizacija (PAWS)    
Pasaules dzivnieku aizsardzibas organizacija
(WSPA)     Citas
13
Zivju labturiba Vadlinijas un likumdošana Eiropas
Savieniba, Padomes Direktiva 98/58/EC nosaka
obligatos standartus attieciba uz lauksaimnieciba
izmantojamo un audzeto dzivnieku aizsardzibu, tai
skaita zivim (http//eur- lex.europa.eu/LexUriServ
/LexUriServ.do?uriCELEX31998L0058EN
HTML) Starptautiskas organizacijas ir izdevušas
rekomendacijas un vadlinijas saistitas ar zivju
labturibu. 2005.gada Eiropas Padome pienema
rekomendaciju par saimniecibas audzetu zivju
labturibu (http//www.coe.int/t/e/legal
affairs/legal cooperation/biological safety, use
of animals/Farming/Rec20fish20 E.asp) 2008.gada
Pasaules dzivnieku veselibas organizacija (OIE)
pienema zivju labturibas vadošos principus
(http//www.oie.int/eng/normes/fcode/en chapitre
3.4.1.htm).
14
Zivju labturiba Vadlinijas un likumdošana
    Dzivnieku veselibas un labturibas grupa
(AHAW) EFSA (Eiropas Partikas nekaitiguma
iestade) aktivitates zivju labturibas joma
realize plašaka dzivnieku veselibas un labturibas
konteksta. Grupa nodrošina neatkarigu zinatnisko
padomu riska menedžeriem visos dzivnieku slimibu
un labturibas aspektos. Galvenokart, tas darbiba
saistita ar partikas dzivnieku audzešanu,
ieskaitot zivju audzešanu (http//www.efsa.europa.
eu/EFSA/ScientificPanels/efsa_locale-1178620753812
_AHAW.htm).     Norvegijai un citam valstim ir
savi noteikumi, kas regule dzivnieku labturibu,
tai skaita zivju labturibu (piem., Norvegija -
noteikumi par akvakulturas parvaldibu). Šie
noteikumi zinama mera balstas uz starptautisko un
ES likumdošanu, bet dažos gadijumos tas ir
preteji.
mann
15
Zivju labturiba Labturibas raditaji
    Labturibas raditaji tiešie (biologiskie,
zivis veiktie merijumi) vai netiešie (vide
veiktie merijumi) labturibas stavokla raditaji  
  Vispirms nepieciešams iepazities nedaudz ar
stresa psihologijas pamatiem
mann
16
Zivju labturiba un stress     Pirmkart, ir
svarigi saprast, ka stress ir evolucionars
pielagošanas un aizsardzibas mehanisms, kas lauj
individam tikt gala un izdzivot nepazistamas un
apdraudošas situacijas - lielakoties tas ir
islaicigs un specigs stress, piem., begšanas
reakcija     Lauksaimnieciba, kad stresa
situacijas ir ilgstošas un neparejošas,
dzivniekiem ir kaitigi, ja reakcija uz stresu
tiek pastavigi stimuleta
17
Eriksen (2006)
Zivju labturiba un stress (The HPI axis
hypothalamic pituitary interrenal axis) Hipotalams
Hipotalamiskie faktori (novelota
atbilde) Hipofize ACTH Virsnieru šunas
Simpatiskas škiedras (tuliteja atbilde)
Nieru galvas dala
Hromofina šunas Kateholamini (dopamins,
adrenalins, noradrenalins)
Kortizols (pirmas stadijas atbilde uz stresu)
Otras stadijas atbilde uz stresu (asinis un audi.
Glikoze (eks glucose), laktats, osmolitate,
hlorids, hematokrits, hemoglobins) Trešas
stadijas atbilde uz stresu (visa dzivnieka
izmainas. Piem., augšana, uzvediba, reprodukcija)
mann
18
Zivju labturiba Labturibas raditaji    
 Labturibas raditaji, kurus mes izvelamies petit,
varbut nemti no jebkuras vietas no HPI ass. Bet
daži raditaji ir vairak specifiski kadam
noteiktam stresa izraisitajam, citi ir vairak
vispareji. Tadel raditaji, kurus mes izpetam, ir
atkarigi no ta, kadu stresa izraisitaju mes
petam      Petit raditajus (attels pa labi) var
ari aplukojot stresa izraisitaju, kas vispirms
atstaj ietekmi uz biokimiskiem mehanismiem un tad
uz šunu, fiziologiskiem mehanismiem, individu un
visbeidzot populaciju      Tas notiek noteiktos
laika periodos, bet tas notiek tik atri, ka sekas
ir pamanamas tulit, piemeram uzvediba
Peakall (1994)
mann
19
Zivju labturiba Tiešie labturibas raditaji
Fiziologija Pirmas stadijas atbilde uz stresu  
  Kortizols Otras stadijas atbildes uz stresu  
  Glikoze     Laktats     Osmolitate    
Hlorids     Hematokrits     Hemoglobins    
Karstuma šoka proteini     Utt.
Glikoze un laktats paaugstinata energijas
mobilizešanas stresa laika atbrivo glikogena
uzkrajumus aknas un muskulos un tranforme to par
glikozi (pastavot aerobam stavoklim) un par
laktatu (anaeroba stavokla laika) Osmolitate un
hlorids Stress izraisa osmotisku stresu un jona
lidzsvara traucejumus Hematokrits ir attieciba
starp asins plazmu un eritrocitiem un to ietekme
stress Hemoglobins loti liela nozime skabekla
transportešanai asinis. Hb saista skabekla
molekulas. Stress ietekme hemoglobinu Karstuma
šoka proteini olbaltumi, ko ietekme stress,
karstums, piesarnotaji
mann
20
Zivju labturiba Tiešie labturibas raditaji
Morfologija     Kondicijas faktors Attieciba
starp garumu un svaru 13 00 x svars (gramos) x
(cm) - Lasis pirms kaušanas   100 x 5032 g x
73 cm-3 1.29 Laša mazulis   100 x 73.7 g x
17.7 cm-3 1.33     Parak mazas kondicijas
faktors var but Slimibas, piem. Aizkunga
dziedzera slimiba     Parak lielas kondicijas
faktors var but Malformacija (kropliba).
Mugurkaula nepilnibu rezultata zivs var but par
isu savam svaram
mann
21
Zivju labturiba Tiešie labturibas raditaji
Morfologija     Somatiskais indekss (Altered
ration somatic index) Somatiskais indekss
attieciba starp konkretu organu un kermena
svaru Piemeram GSI gonadu somatiskais
indekss. Augsts GSI nozime, ka gonadas ir
lielakas neka prognozejamas attieciba pret
kermena masu Liels vai mazs somatiskais
indekss liecina par stresu vai slimibu    
Augšana Novirze augšana var liecinat, piemeram
par slimibu, nepietiekamu labturibu, diskomfortu,
samazinatu apetiti, socialo mijiedarbibu
(subdominejošo statusu) u.c.     Finansialie
zaudejumi Agresivas uzvedibas, subdominejoša
statusa, nepietiekamas labturibas, diskomforta
rezultats
mann
22
Zivju labturiba Tiešie labturibas raditaji
Morfologija
    Katarakta Acu slimiba Iemesli
  nepiemeroti audzešanas apstakli (temperatura,
salums, piesarnojums, parlieks gazu
piesatinajums)   butisku baribas vielu
trukums   infekcijas     Kroplibas arejas
kaulu malformacijas (kroplibas), dažadas žoklu,
astes malformacijas (kroplibas) iekšejas
sirds, septum transversum (siena, kas atdala
sirdi no dobuma), otradi novietoti organi, aknas,
u.c. iemesli var but vairaki genetika,
nepietiekams uzturs, temperatura, intensiva
saimniekošana
23
Zivju labturiba Tiešie labturibas raditaji
Uzvediba
    Trešas stadijas atbilde uz stresu ka sekas
fiziologiskam vai/un biokimiskam parmainam    
Stresors izraisis nekavejošu uzvedibas atbildi
    Audzetavas zivju uzvediba sniedz loti
noderigu informaciju saistiba ar labturibu. Lai
saprastu, ka kaut kas ir nepareizi, ir svarigi
zinat, kada ir normala uzvediba     Zivis
maina savu uzvedibu vairaku iemeslu del
neatbilstoša labturiba, sociala mijiedarbiba,
augsts/zems izvietojuma blivums, slimiba,
izsalkums, utt.     Piemeri Peldešanas
uzvediba (atrums, peldešanas ilgums, pagriezieni,
uzturešanas udenstilpes apakšeja dala)
Barošanas uzvediba un apetite Sociala uzvediba
agresija, spuru košana, pozicionešana Zivju
izvietojums izkaisiti, izvietotas grupa,
apakšeja dala, virspuse   Udens kvalitate  
Barošana
24
Zivju labturiba Tiešie labturibas raditaji
Slimibas un veseliba     Bakteriju, virusu un
senišu infekcijas    Ši bus vesela lekcija velak
25
Zivju labturiba Netiešie labturibas
raditaji Vide     Netiešs labturibas raditajs,
ja labturiba netiek merita zivi     Neatbilstoša
udens kvalitate -  Temperatura -  Skabeklis (ar
baribas vielam bagata ezera bieži vien trukst
skabeklis) -  Salums -  CO2 -  NH3 (zivs
izdalitie atkritumi) -  Piesarnotaji -  skabes
nogulsnes (SO2 )                              
26
Zivju labturiba Faktori, kas ietekme
labturibu Udens kvalitate (daži udens kvalitates
raditaji) Skabeklis Udeni skabeklis parasti
tiek merits vai nu ka mg/L vai . Hipoksija
skabeklis udeni ir par maz Hiperoksija
skabeklis udeni ir par daudz Hiperoksija un
hipoksija rada zivim loti lielu stresu uzvedibas
izpeta rada, ka pastavot izveles iespejai, zivis
cenšas izvairities no hipoksijas. Vai zivis
cenšas izvairities no hiperoksijas nav vel isti
skaidrs, lai gan hiperoksijas fiziologiskas sekas
ir smagas. Hiperoksija nav sastopama daba, bet
gan slegtas akvakulturas tilpnes, kur udenim tiek
pievienots papildus skabeklis
27
(No Transcript)
28
(No Transcript)
29
Zivju labturiba Faktori, kas ietekme labturibu
Eitrofiskos ezeros (ezeros ar daudz baribas
vielam un trudvielam) ir daudz atmirušu vielu,
kas patere skabekli.  Šajos ezeros bieži vien
trukst skabeklis sakara ar atmirušo augu
sadališanas procesiem  Svariga ir ari udens
cirkulacija  Maza cirkulacija maz skabekla
 Vežu audzešanai skabeklim jabut patstavigi
virs 6 mg/L                           
mann
30
Zivju labturiba Faktori, kas ietekme
labturibu Udens kvalitate      Oglekla dioksids
pH -   Hiperkapnija oglekla dioksida
uzkrašanas -   Gan hipoksijas, gan hiperoksijas
sekas ir oglekla dioksida uzkrašanas udeni, jo
del paaugstinatas ventilacijas zivis saražo
vairak CO2 -  Sakara ar paaugstinatu CO2 udeni,
udens pH pazeminas     Amonjaks (NH3 ) - 
 Zivs izdalitie atkritumi -   Transformeti par
amoniju H NH 3 NH 4 -   NH 3 ir
vistoksiskaka forma
31
Zivju labturiba Faktori, kas ietekme
labturibu Temperatura     Daba udens temperatura
var but iemesls vairakam problemam Vežu
vairošanas, ikru veidošanas un attistiba, caulas
nomaina un augšana ir atkarigi no temperaturas
Temperatura augstaka par 24oC vežiem rada
problemas un to mirstiba palielinas Optimala
temperatura vežiem 20oC     Lašu audzešana
temperatura var tikt mainita, piem., temperaturas
izmainas izmanto, lai palielinatu lašu augšanu
Sakuma barošanas temperatura nedrikst but parak
augsta tas var radit malformacijas (kroplibas)
32
Zivju labturiba Faktori, kas ietekme
labturibu Blivums     Dabiskos ezeros blivums
nav problema, bet slegtas sistemas parak augsts
blivums vai parak zems blivums var pasliktinat
labturibu     Lašu juras sprostos optimalais
blivums ir 25 kg/m3     Lielaks blivums -
stress, slikta udens kvalitate, baribas trukums
    Mazaks blivums - zivis sak veidot ietekmes
hierarhijas, kas izraisa agresiju, košanu,
stresu, baribas trukumu mazak dominejošam zivim,
lielakas izmeru atškiribas Slimibas    
Pasliktinata labturiba var izraisit slimibas, un
slimibas rada pasliktinatu labturibu    
Kopsavilkums par slimibam bus turpinajuma
33
Zivju labturiba Faktori, kas ietekme
labturibu Barošana Gadijumos, kad zivis tiek
barotas, daudzums un veids, ka bariba tiek
piegadata var ietekmet labturibu     Parak maz
baribas - rada sacensibu, kaušanos     Parak
daudz baribas baribas parpalikums var
pasliktinat udens kvalitati, kas atkal negativi
iespaido labturibu      Manuala (ar roku)
barošana var uztraukt zivis (tas ir atkarigs no
sugas. Dažas sugas pierod pie kopeja un asocie
barošanu ar kaut ko patikamu)    
 Risinajumi -  Automatiskas barošanas sistemas
-  Apetites kontroleta barošana, lai izvairitos
no baribas parmeribas un baribas trukuma. Pamata
ir princips, ka parmeriga bariba tiek savakta un
nosverta un faktiski apesta bariba ir izkalkuleta
un pielagota
34
Zivju labturiba Faktori, kas ietekme labturibu
Apgaismošana Vairuma gadijumu problematiska
akvakultura Zivis cenšas izvairities no parak
daudz gaismas, uzvedibas petijumi rada, ka
palielinata gaismas daudzuma zivis cenšas peldet
dzilaka udeni Saule izraisa adas bojajumus
Parak daudz gaismas izraisa zivju utu infekcijas,
stresu un pavajina imunsistemu
35
Zivju labturiba Faktori, kas ietekme zivju
labturibu
Apiešanas ar zivim un nonavešanas proceduras  
  Sveršana un škirošana     Zivju parsuknešana
parvešanas laika (piem., vakuuma parsuknešana,
kas var radit bojajumus, stresu, spiedienu)    
Parvešana, piem., kugi dzivu zivju parvadašanai
un kravas automašina, neatbilstoša udens
kvalitate, stress     Vakcinešana     Beigto
zivju iznemšana     u.c.
36
Slimibas Slimibu profilakse un vakcinacija
Parvaldiba un noteikumi
37
Slimibas
Slimibas var tikt iedalitas sekojošas kategorijas
1.  Infekcijas 1.  Virusi 2.  Bakterijas 3. 
Senites 2.  Paraziti 3.  Vielmainas slimibas 4. 
Slimibas, saistitas ar apkartejo vidi
mann
38
Slimibas
Vezis un vežu meris (Aphanomyces astaci)    
Platspilu vezis (Astacus astacus) vietejais un
apdraudetais     Signalvezis (Pscifastacus
leniusculus) ievestais un izplatitais     Vežu
meris iespejams tika ievazats, ievedot svešu sugu
vežus no Ziemelamerikas apmeram 1860 gada    
Signalveža ievešana bija par iemeslu šis slimibas
izplatibai Apvienotaja Karaliste, Irija un
Zviedrija.     Meris tiek izplatits ari ar citu
vežu sugu starpniecibu, Lietuvas udenos meris
tiek izplatits ar dzelonvaigu veža starpniecibu
(Orconectes limosus) un signalveža starpniecibu
    Meris ir konstatets ari ezeros, kuros nav
signalvezis visticamak tas ir izplatits ar
aprikojumu, piem., zvejas rikiem, kanoe, gumijas
laivam, u.c.
39
Slimibas
Vezis un vežu meris (Aphanomyces astaci)    
Signalvezis Zviedrija tika ievests 60 gados, lai
aizstatu platspilu vezi, kuru daudzums bija
samazinajies vežu mera del     Tas tika
izvelets del ta lidzibas ar platspilu vezi
(izskats un garša), ka ari pastaveja uzskats, ka
tas ir rezistents pret meri     Izradijas
preteji, ka signalvezis ir hronisks veža mera
parnesatajs un signalveža klatbutne liecina par
mera esamibu     Signalvezis ir ari agresivaks
un tam ir augstaki auglibas raditaji ka platspilu
vezim     Zviedrija 97 no vietejo platspilu
vežu populacijas ir izmiruši veža mera del    
Eiropa signalvezis ir saldudens vežu dominejoša
suga, izplatita 25 valstis     Signalvezis
šodien ir platspilu vezim lielakais drauds
40
Slimibas
Vezis un vežu meris (Aphanomyces astaci)    
Vežu meris rodas no udens pelejuma senites
(atgadina seni)     Udens pelejuma senites ir
škiedrveidigu vienšunu organismu grupa, kas
izskata atgadina seni. Tie ir mikroskopiski,
absorbejoši organismi, kas vairojas gan dzimumu,
gan bezdzimumu cela, sastav no micelija vai
caurulei lidziga vegetativa kermena.     Vezis
nomirst dažu nedelu laika no inficešanas briža
Udens pelejuma senite
41
Slimibas
Atklašana Ja liels daudzums vežu ir redzami
dienas gaišaja laika, ta var but inficešanas
pazime parasti veži ir aktivi nakti. Veži var
ari demonstret koordinacijas traucejumus,
piemeram, nevar apgriezties atpakal, ja tie ir
apgriezti uz muguras. Var but izmainita
krasa. Visbiežak slimiba netiek pamanita lidz
bridim, kad atrod mirušu lielu daudzumu vežu.
Lai parliecinatos par diagnozi, javeic
laboratoriska parbaude.
42
Slimibas
Profilakse un arstešana 1. Mehaniski izkerot
vežus     Slazdi (vežu murdi)     Keramie
tikli     Elektriska zveja (vežu nogalinašana ar
elektribu)
    Migracijas ierobežojums     Rezultats
kontrole, bet nenotiek izmiršana
43
Slimibas
Profilakse un arstešana 2. Biologiski    
 Slimiba Zviedrija pedejos gados signalveži ir
palikuši ieverojami mazak un petnieki ir
secinajuši, ka signalveži tomer ir mazak
rezistenti pret meri, neka lidz šim uzskatija.
Tam par iemeslu var but stress vai cita nezinama
slimiba, petijums gan vel nav pabeigts.    
 Plesigas zivis Eiropas zutis (Anguilla
anguilla) ir vieniga zivs - ienaidnieks
Iespejams, ka nespej vežus izskaust pilniba, bet
tikai ierobežot Nav zinams zušu optimalais
blivums un izmers, kas nepieciešams, lai
sasniegtu efektu Nav zinams, ko zutis izmantos
baribai, samazinoties vežu skaitam Nedrikstetu
ieviest kadu svešu sugu, lai ierobežotu citu
sugu. Ta nav laba parvaldiba un tas ir aizliegts
Norvegija. - Nav iespejams kontrolet barošanas
uzvedibu, agresivu uzvedibu, dominanci, un svešas
sugas uzvedibu un ieklaušanos jaunaja vide
Daudzi ievešanas piemeri ir izradijušies
katastrofa
44
Slimibas
Profilakse un arstešana 3. Fizikala Ezeru
nosusinašana Ezera nosusinašana, neveicot citus
pasakumus, nav bijusi sekmiga Veži substrata
izveidotajas alas var izdzivot menešiem ilgi, ja
ir pietiekams mitrums Meginajums ziema minus
20oC sala novadit upes udeni izradijas
neveiksmigs, signalvezis atgriezas nakošaja
rudeni, kad udens atkal paradijas
45
Slimibas
Profilakse un arstešana 4. Kimiskie piretroidi
(pyrethroids)      Cilveka raditi pesticidi
(sintetiskie)     Kimija, kas liekas iedarbiga
     Viegli metabolizejas ar esteriem, kas
viegli izdalas no apkartejas vides (domajams, ka
dabigie piretroidi izdalas atrak ka
sintetiskie)      Neuzkrajas caur baribas kedi
    Veži, kukaini un zivis ir tie dzivnieki,
kas ir visjutigakie pret piretroidiem      Atrs
letals efekts      Neatgriežamas izmainas nervu
impulsu parraide - naves iestašanas
46
Slimibas
Profilakse un arstešana 4. Kimiskie piretroidi  
  Toksiskais iedarbigums ilgst no dažam dienam
lidz vairakam nedelam     Sakotneja ekosistema
atjaunojas pec gada
47
Slimibas Citas slimibas - Zivis     Lielaka dala
turpmak aprakstito slimibu ir raksturigas
akvakulturas sugam. Daudzas no slimibam ir
sastopamas gan saldudens, gan juras udenos    
Daudzas slimibas noveršamas ar vakcinaciju vai
citiem profilaktiskiem lidzekliem. Jacenšas pec
iespejas izvairities no arstešanas ar
antibiotikam, jo antibiotiku atliekvielas zivis
saglabajas ilgu laiku, lidz ar to zivim ir ilgs
karantinas periods pirms tas drikst lietot partika
Antibiotiku lietošana attieciba pret saimniecibas
audzetu zivju ražošanu Norvegija
Pretparazitu medikamentu lietošana attieciba pret
saimniecibas audzetu zivju ražošanu Norvegija   
         
48
Citas slimibas - Zivis Vakcinacija Imunologiska
atmina vakcinacija izmantots princips    
 Vakcinacijas laika kermenis notic, ka tam
uzbrukuši postoši mikroorganismi      Ši
viltus uzbrukums rezultata tiek radita imuna
atbilde un atminu šunu izveidošanas      Reala
virusa uzbrukuma laika šis atminu šunas atri
atrod un likvide šos specifiskos mikroorganismus,
pret kuriem individs ir vakcinets      Vakcina
mikroorganisms vai mikroorganisma dala, kas
izraisa aizsargajošu imunitati pret patogenajam
bakterijam vai virusiem bez riska, ka šis
mikroorgansims pats varetu izraisit slimibu    
 Vakcina nav riskanta, jo mikroorganisms ir
kultivets ipaša vide, pec tam inaktivets
(nogalinats), piemeram ar formalinu, lai tas
nevaretu kaitet vakcinešanas laika
49
Slimibas Citas slimibas - Zivis Virusu
vakcinacijas veidi     Inaktivetas virusa
dalinas     Dzivs, bet novajinats viruss    
Apakšvienibu vakcinas     DNA- vakcinas
50
Slimibas Citas slimibas - Zivis
Virusu vakcinacijas veidi 1. Inaktivetas virusa
dalinas     Virusu dalinu inaktivacija (kimiska)
ar formalinu vai ß-propiolaktonu
(ß-propiolactone) vai citadi     Pat, ja
mikroorganisms ir miris, ta struktura nav
izjaukta un aizsargajoša imunreakcija ir
ieguta     Droša bet nav tik efektiva
salidzinajuma ar vakcinam, kas izgatavotas no
dziva materiala
51
Slimibas Citas slimibas - Zivis Virusu
vakcinacijas veidi 2. Dzivs, bet novajinats
viruss     Veidots šunu kultura virusu audzejot
vairakos etapos ta, lai speja izraisit slimibu
butu stipri novajinata     Viruss ir spejigs
pavairoties virusa nesataja dzivnieka, neizraisot
slimibu     Imite dabisko virusu infekciju  
  Daudzas vakcinas, kas ražotas cilvekiem un
dzivniekiem ir veidotas ar šo metodi (masalas,
cucinas, vejbakas)
52
Slimibas Citas slimibas - Zivis Virusu
vakcinacijas veidi 3. Apakšvienibu vakcinas    
 Ietver vienigi komponentes vai produktus no
mikroorganismiem      Šie komponenti tad ari
bus aizsargajoši      Rekombineta (dziva)
virusa proteini bakterijas, rauga vai kukainu
šunas      Droša nav saslimšanas riska
53
Gens, kas kode virusa proteinu
Viruss
Slimibas Citas slimibas - Zivis Virusu
vakcinacijas veidi 4. DNA- vakcinas     Gens
virusa proteina izveidošanai tiek injicets zivi
    Šunas no vakcineta individa rada virusa
proteinus     Tada veida zivs rada pati savu
vakcinu, pec tam šunas izveido imuno atbildi pret
antigeniem     Droša     Bet DNA vakcinu
komercražošanu ierobežo noteikumi
Viruss ievietots plazmida
Izaudzis lielos apjomos
Plazmida injiceta muskuli vai tieši caur adu
Virusa proteins, kas saražots vakcineta individa
šunas Iepazistinata imunsistema
54
Slimibas Citas slimibas - Zivis Vakcinacijas
proceduras 1. Injicešana     Vakcina tiek
injiceta intraperitonali (starp adu un
vederdobumu)      Zivs ir anestezeta    
 Manuali vai ar automatiskas injicešanas rikiem
     Injicešana sniedz labako un
visilglaicigako vakcinacijas iedarbibu    
 Mazaks vakcinu paterinš salidzinajuma ar citam
metodem      Nepieciešama ir zivs turešana
tas rada zivij stresu      Infekcijas noklušana
ievainojuma     Nepareizi izpildita procedura
iekšejo organu savainojumi
55
Slimibas Citas slimibas - Zivis
Vakcinacijas proceduras 2. Ieplaka/baseins Ieplaka
    Apstradata tiek zivs ada     Turešana
nepieciešama nedaudz rada mazaku stresu    
Laba aizsardziba, bet nav tik efektiva ka
injicešana     Nav piemerota visam slimibam  
  Nepieciešams liels daudzums vakcinu    
Islaicigs efekts salidzinajuma ar injicešanu
dažreiz nepieciešama revakcinacija
56
Slimibas Citas slimibas - Zivis
Vakcinacijas proceduras 2. Ieplaka/baseins Baseins
    Lidzigi ka izmantojot ieplaku, tikai
baseina zivis pavada ilgaku laiku     Tiek
noslegta udens piegade     Papildus
skabeklis     Maz efektiva Smidzinatajs    
efektivitate lidziga ka ieplakas un baseina
gadijuma     Zivis tiek novietotas uz
transportešanas lentas, netiek piemerota
anestezija un tas tiek apsmidzinatas 5 sekundes
57
Slimibas Citas slimiba - Zivis
Vakcinacijas proceduras 3. Orali    
Vakcinešana caur baribas uznemšanu varetu but
nevainojama Nav stresa Iespejama liela
daudzuma zivju arstešana     Lidz šim bridim
neveiksmiga uz saldudens zivim uz juras zivim
joprojam neskaidri rezultati     Vakcinai
pazeminas iedarbigums (degradejas) gremošanas
sistema   Islaicigs efekts
mann
58
Slimibas Citas slimibas - Zivis Vakcinacija
blakus paradibas 1.   Injicešanas vietas
iekaisumi 2.   Iekšejo organu saaugumi, vai
saaugumi starp organiem un dobuma sienu 3. 
 Minetas divas blakus paradibas ir zinama mera
nenoveršamas, tas butiski nepasliktinas zivju
labturibu, bet lielakas pakapes blakus paradibas
radis gan labturibas, gan ekonomiskas
problemas 4.   Stress, ko rada turešana 5. 
 Melanina (pigmenta) nogulsnes dobuma     Pec
vakcinacijas dobuma bus lielaks melanina
piepludums     Melanins nogulsnes melnus
plankumus uz organiem un dobuma sienas imunas
reakcijas atbilde uz vakcinaciju
59
Slimibas Citas slimibas - Zivis Vakcinacija
blakus paradibas 6.  Ietekme uz augšanu    
 Zivis, kuras injicetas ar vakcinam uz ellas
pamata (nevis uz udens pamata) zaude apetiti un
parstaj augt uz divam lidz sešam nedelam pec
vakcinacijas imunas reakcijas uz vakcinu
rezultats      Augšana var tik ietekmeta
ilglaicigi 7.  Malformacijas (kroplibas)    
Vakcinacija ir viens starp vairakiem faktoriem
(temperatura, genetika, nepietiekams uzturs, atra
augšana), ko uzskata par celoni mugurkaula
malformacijam (kroplibam)
60
Slimibas Citas slimibas - Zivis
Profilakse un profilaktiskie pasakumi Pastav
vairaki iemesli kadel audzetajiem vajadzetu
pielikt pules, lai izvairitos no slimibam, pat ja
zivis ir vakcinetas Kritošs vakcinacijas
iedarbigums vakcinacija nav 100 iedarbiga visu
zivs dzivi Faktori, kas pavajina vakcinacijas
iedarbigumu (stress)
61
Slimibas Citas slimibas Zivis Profilakse un
profilaktiskie pasakumi
Slimibu parnešanas riski     Dzivu zivju/ikru
parvietošana/pardošana, kuros ir slepta virusu
infekcija     Kugi ar iebuvetu baseinu dzivas
zivis un udens, balasta udeni (sak noteikt
ierobežojumus attieciba uz kugiem ar atklato
iebuveto baseinu)     Parvietojamas audzetavu
iekartas     Izbegušas audzetavu zivis liela
problema Norvegija. Buru zivis fjordos izbeg un
sajaucas ar savvalas zivim     Zivju buri
novietoti viens otram par tuvu
62
Slimibas Citas slimibas Zivis Profilakse un
profilaktiskie pasakumi Higiena     Drebju,
aprikojuma, u.c. dezinfekcija ar dezinfekcijas
lidzekliem (hloru, virkonu, u.c.)     Virsmas
apstrade ar mazgašanas lidzekliem     Pievadita
udens (tvertnes gadijuma) apstrade ar UV vai
ozonu     Iztekoša udens inaktivacija ar augstu
temperaturu     Augsts/zems pH     Fiziska
iecirknu atdališana     Kugu un kugu ar iebuvetu
baseinu dezinfekcija, balasta udenu apstrade
63
Slimibas Citas slimibas Zivis Profilakse un
profilaktiskie pasakumi Profilakse    
Parvadašanas ierobežojumi     Novietnes uz laiku
neizmantošana     Paaudžu atdališana     Ja
zivis audzešanai udeni tiek pirktas, iepirkšana
no viena vai dažiem piegadatajiem     Stresu
samazinošas darbibas (stresa izraisa slimibas)  
  Nodalitas kaušanas ekas     Kaušanas un
asinaino udenu iznicinašana
64
Slimibas Citas slimibas Zivis Profilakse un
profilaktiskie pasakumi Potencialo saimnieku
daudzuma samazinašana     Vakcinacija  
 Izturigu zivju audzešana     Izvairišanas no
saimniekošanas apstakliem, kas pavajina zivju
imuno sistemu
65
Slimibas Citas slimibas Zivis Profilakse un
profilaktiskie pasakumi Risku identificešana un
ierobežošana     Inficeto zivju, ikru un pienu
aizvakšana     Inficetas populacijas
izkaušana     Infekcijas avota identificešana un
noveršana     Kontakta starp inficetajam un
uznemigajam zivim samazinašana/noveršana
66
Slimibas Citas slimibas Zivis
Noteikumi Norvegija Norvegijas Partikas drošibas
iestade     Noteikumi, kas attiecas uz zivju
arstešanu     Noteikumi, kas attiecas uz
apstiprinatajiem dezinfekcijas produktiem    
Noteikumi, kas attiecas uz ieplustošo un
izplustošo udenu dezinfekciju     Noteikumi,
kas attiecas uz Aizkunga dziedzera slimibas
noveršanas zonu     Noteikumi, kas attiecas uz
vežu meri, ISA     Noteikumi, kas attiecas uz
higienu     Noteikumi, kas attiecas uz
vakcinaciju
67
Slimibas Citas slimibas Zivis Noteikumi Norvegij
a Akvakulturas parvaldibas noteikumi    
Noteikumi, kas attiecas uz veselibas kontroli  
  Kimisko un arstniecibas lidzeklu lietošanas
noteikumi ES Veži tiek aizsargati ar EK
Dzivotnu Direktivu (http//eur-lex.europa.eu/LexUr
iServ/LexUriServ.do?uriCELEX31992L00
43ENHTML) Pasaules dzivnieku veselibas
organizacija (OIE) http//www.oie.int
68
Padomes Direktiva 91/67/EEK Direktivas merkis ir
noteikt to dzivnieku (zivju, vežveidigo,
mikstmiešu) vai to produktu (ikru, gametu)
veselibas stavokli, kurus planots pardot tirgu,
un noteikt nosacijumus, lai izvairitos no slimibu
izplatišanas, tirgojot dzivus dzivniekus (vai to
produktus). Direktiva ir sikak iedalita tris
pielikumos. Padomes Direktiva 93/53/EEK ir
izklastiti pasakumi slimibu izskaušanai. Pielikums
A -    Slimibas sikak ir iedalitas tris
sarakstos 1.saraksta ir uzskaititas arzemju un
eksotiskas slimibas, kuras rada nopietnus
ekonomiskus zaudejumus. Šobrid 1.saraksta ir
ieklauta tikai Lašu infekcioza anemija (ISA)
Direktiva 93/53 EEK nosaka veicamos pasakumus
gadijuma, ja apstiprinas aizdomas un diagnoze par
ISA to starpa ir javeic likvidacija un
dezinfekcija. 2.saraksta ir uzskaititas slimibas
Eiropas Kopiena, kas rada nopietnus ekonomiskus
zaudejumus Virusu hemoragiska septicemija (VHS)
un Infekcioza hematopoetiska nekroze (IHN).
Kontrolejošie pasakumi ir atškirigi atkariba no
ta, kura zona tie tiek realizeti (skatit
Pielikumus B un C). Likvidacijas pasakumi
(likvidešana, dezinfekcija, cetru gadu programma)
tiek piemeroti apstiprinatas zonas un
saimniecibas. Turpretim neapstiprinatas
saimniecibas neapstiprinatas zonas ir paklautas
oficialai uzraudzibai un tirdzniecibas
ierobežojumiem. -    3.saraksta ir uzskaititas
slimibas Eiropas valstis, kas rada ekonomiskus
zaudejumus starp slimibam, kas ietekme
lašveidigos jamin Infekcioza pankreatiska
nekroze (IPN), Bakteriala nieru slimiba (BKD),
Furunkuloze (Aeromonas salmonicida), Sarkanmutes
slimiba (Enteric Redmouth Disease (ERM)) un
ektoparazitoze, kam par iemeslu ir Gyrodactylus
salaris. Šim slimibam katrai Eiropas valstij var
but sava kontroles programma. Pielikums B -   
Pielikums B define zonu (udens sateces baseins
vai dala no ta) kontinentalaja vai piekrastes
zona un pasakumus, kuriem ir jabut pienemtiem,
lai iegutu vai saglabatu patogen -brivu statusu
no specifiskam slimibam (apstirpinatas
zonas). Pielikums C -    Pielikums C nosaka
nosacijumus, lai iegutu vai saglabatu
apstiprinatas saimniecibas statusu (ipašo patogen
brivo) kontinentalam vai piekrastes
saimniecibam neapstirpinatas zonas. Padomes
Direktiva 91/67/EEC nosaka noteikumus dzivu zivju
tirdzniecibai un transportešanai, ka ari
attieciba uz zivju produktiem. Kamer
apstiprinatas saimniecibas (apstiprinatas vai
neapstiprinatas zonas) var pardot apstiprinatam
saimniecibam (apstiprinatas vai neapstiprinatas
zonas) un neapstiprinatam saimniecibam
(neapstiprinatas zonas), neapstiprinatas
saimniecibas var pardot tikai apstiprinatam
saimniecibam.
69
Slimibas Citas slimibas - Zivis Virusu
ierosinatas slimibas     Virusu infekcijas ir
nejutigas pret antibiotikam     Visa veida
slimibas (ne tikai virusi) var sakties, ja zivs
ir vaja, ja tas tiek parak blivi turetas,
paklautas stresam, ja tiek nepareizi vai
nepietiekami tiek barotas, ja ir piesarnojums,
nav atbilstoša vide (temperatura, pH, NH3 ), vai
pastav citi faktori, kas pavajina imuno sistemu
    Virusi ir mikroskopiski (20-300 nm) šuna
esoši paraziti     Satur genomus (RNA vai DNA)
70
Slimibas Citas slimibas - Zivis Ka virusi
izplatas? Horizontala inficešana Starp vienas
populacijas individiem Izplatišanas celi  
Izdalijumi   Udens   Kaušanas atkritumi  
Riki, drebes, apavi, laivas Inficešanas
caur   Adu   Žaunam   Zarnu traktu
    Vertikala inficešana Zivis nodod saviem
pecnacejiem caur gametam vai sekreciju    
Rezervuari Audzetas zivis Savvalas zivis
Udens bezmugurkaulnieki Paraziti
71
Slimibas Citas slimibas Zivis Rabdoviruss
(Rhabdovirus) Viruss     Virusala hemoragiska
septicemija (VHSV)     Infekcioza hematopoetiska
nekroze (IHNV)     Hirame rabdoviruss (HRV)    
Karpu pavasara viremija (SVCV)
Saimnieki Varaviksnes forele (saldudens) un citi
lašveidigie, silke, sardine, lidaku mazuli,
ate Lašveidigie Hirame (Paralichtys
sp.) Karpveidigie
72
Slimibas Citas slimibas - Zivis
VHS un IHN simptomi     Nervoza uzvediba    
Samazinats svars     Tumšs krasojums    
Eksoftalmija (izvalbitas acis)     Balas žaunas
    Asinsizpludumi acis, ada un muskulos    
Palielinats veders     Asinsizpludumi aknas,
liesa, sirdi, nieres, smadzenes un peldpusli    
Nekroze (miruši audi) nieres, liesa, aknas un
aizkunga dziedzeri
73
VHS forelei. Balas krasas veders un žaunas,
asinsizpludumi taukaudos Attels Tore Håstein
Hronisks VHS forelei Eksoftalmija
74
Slimibas Citas slimibas - Zivis VHS    
Horizontala inficešanas     Pienakums informet
par darbibam     Izkaušana, aizsprosta
iztukšošana un dezinfekcija     Riku, iekartu,
laivu, u.c. dezinfekcija pec parkartošanas    
Ikru dezinfekcija     Vakcinacija ir
apgrutinata, jo likumdošana paredz izkaušanu
(foreles), ka ari uznemigas zivis ir loti mazas
(foreles un laši)     Vakcina ir testeta, bet
bez panakumiem     DNA-vakcina ir efektiva
laboratorija, tas ir daudzsološi
75
Slimibas Citas slimibas - Zivis
Karpu pavasara viremija (SVCV) Karpu pavasara
viremija (SVC) ir infekcijas virusu slimiba,
galvenokart sastopama saimniecibas audzetam
karpam un radniecigajam sugam. Uzliesmojumi var
radit ieverojamus ekonomiskos zaudejumus. SVC var
but ar augstu mirstibu jaunajam zivim - lidz pat
90. Eiropa, kur ši slimiba ir bijusi endemiska
vismaz pedejos piecdesmit gadus, SVC izraisa no
10 lidz 15 gadu veco karpu bojaeju. Virusa
izraisitajs var tikt izplatits ar nedziviem
priekšmetiem un parazitiskiem bezmugurkaulniekiem
. To ir gruti izskaust, ja tas ir konstatets
diki. Virusa likvidešana var prasit visas udens
dzivibas iznicinašanu.
76
Slimibas Citas slimibas - Zivis Karpu pavasara
viremija (SVCV) - sugas      SVC, galvenokart,
skar karpas un citas Karpu dzimtas (grundulu
dzimta) sugas zivis      Karpas (Cyprinus
carpio) ir visuznemigaka suga un Koi karpa
(Cyprinus carpio koi) tiek uzskatita par galveno
virusa saimnieku      Baltais amurs
(Ctenopharyngodon idella)      Baltais
platpieris (Hypophthalamicthys molitrix)    
 Platpieris raibais (Aristicthys nobilis)    
 Karusa (Carassius carassius)      Sudrabkarusa
(Carassius auratus)     Linis (Tinca tinca)  
   Alants (Leuciscus idus)     Uznemigas ir ari
loti jaunas dažadu sugu diku zivis, ieskaitot
lidaku un asari     SVC- lidzigs viruss ir
atklats ari audzetajam garnelem (Penaeus
77
Slimibas Citas slimibas - Zivis Karpu pavasara
viremija (SVCV) pazimes      Zivs var nesat
SVCV ar un bez pazimem      Visvairak zivis var
tikt skartas lidz gada vecumam, kaut gan slimiba
ir sastopama ari vecakiem dzivniekiem    
 Kliniskas pazimes nav specifiskas      Vedera
palielinašanas (uztukums)      Eksoftalmija
(izspiedušas acis)      Atveres iekaisums vai
tuska      Adas, žaunu un acu asinsizpludumi
(asinošana)      Kermena ada ir tumšaka, žaunas
balas      Saslimušas zivis tiecas pulceties
vietas, kur ieplust udens vai dika malas, peld un
elpo lenak, neka tas butu normali, un gausi reage
uz stimuliem      Lidzsvara zudumi ar
nekustigumu un noliekšanas uz sana tiek noveroti
velakas stadijas      Vienlaiciga saslimšana ar
bakterialam infekcijam (karpu tusku) vai
parazitaram slimibam ietekme simptomus un mirstibu
78
Slimibas Citas slimibas - Zivis Karpu pavasara
viremija (SVCV) - darbibas Karpu SVC ir jazino
valsts vai federalajam varas iestadem
nekavejoties pec diagnozes uzstadišanas vai
aizdomam par slimibas rašanos Zonas, kur SVC ir
endemiska, ir nepieciešama laba bioaizsardziba un
sanitarija, lai pasargatu audzetavas no virusa
izplatišanas Jauni zivju krajumi japapildina no
vietam, kas brivas no SVC Papildu kontrolejošie
pasakumi, ieskaitot ikru apstradi ar jodoforu,
regularu fizisku un kimisku diku dezinfekciju,
audzetavu aprikojuma dezinfekciju un drošu mirušo
zivju aizvakšanu, lai aizkavetu talaku slimibas
izplatišanos. Viruss ir jutigs pret oksidetajiem,
natrija dodecilsufatu, nejonu detergentiem un
tauku škidinatajiem. Uz to var iedarboties
(inaktivet) ar formalinu (3 iedarbojoties 5
minutes), hloru (500 ppm), jodu (0.01), NaOH (2
iedarbojoties 10 minutes), UV apstarojumu (254
nm) un gamma apstarojumu (103 krads). SVCV var
tikt inaktivets ari karsejot lidz 60oC (140oF) 30
minutes, ka ari ar pH 12 iedarbojoties 10
minutes, vai ar pH 3 iedarbojoties 3 stundas.
79
Slimibas Citas slimibas - Zivis
Karpu pavasara viremija (SVCV) darbibas    
Stresa minimizešana     Laba sanitarija un
parvaldišanas panemieni     Vakcinas pret SVC
tiek raditas, bet vel nav pieejamas    
Anitbiotikas var tikt lietotas, lai kontroletu
karpu tuskas bakterialo elementu (kop-infekcija
ar Aeromonas vai citu sistemisko bakteriju) bet
janem vera aiztures laiks
80
Slimibas Citas slimibas Zivis Infekcioza
aizkunga dziedzera nekroze (IPN)     Binaviruss
(Birnaviridae)     Horizontala un vertikala
parnešana     Virusa izplatišanas caur
izkarnijumiem, seksualiem škidrumiem un,
iespejams, urinu     Inficets transportešanas
udens, inficeti tikli, konteineri un cits
aprikojums     Infekcijas viruss var tikt
parnests un izdalits ar zivjedajiem putniem un
ziditajiem     Norvegija šobrid nav
likumdošanas, lai zinotu par gadijumiem
81
Slimibas Citas slimibas - Zivis
Infekcioza aizkunga dziedzera nekroze (IPN) -
saimnieki     Saldudens un juras zivis    
Slimiba visbiežak ir sastopama varaviksnes
forelei (Oncorhynchus mykiss)     Avota palija
(Salvelinus fontinalis)     Taiminš (Salmo
trutta)     Lasis (Salmo salar)     un dažas
Klusa okeana lašu sugas (Oncorhynchus spp.)
82
Slimibas Citas slimibas - Zivis Infekcioza
aizkunga dziedzera nekroze (IPN) - pazimes    
Pirma slimibas uzliesmojuma pazime lašveidigo
mazuliem ir pekšns un progresejošs mirstibas
pieaugums audzetava, ipaši skarot atrak augošos
individus     Liklocu/spiralveidiga/virpulojoš
a peldešanas kustiba     Tumšaka pigmentacija  
  Spilgti izteikta vedera izplešanas     Kungi
nav baribas, bet redzamas caurspidigas vai
pienigas glotas, ka ari patalogiskas izmainas
priekšeja zarna     Gari, tievi, gaiši
ekskrementi     Viegla lidz videja eksoftalmija
(izspiedušas acis)     Balas žaunas
83
Slimibas Citas slimibas - Zivis Infekcioza
aizkunga dziedzera nekroze (IPN) pazimes
84
Slimibas Citas slimibas - Zivis Infekcioza
aizkunga dziedzera nekroze (IPN) - darbibas    
Karteja tirišana un audzetavas dezinfekcija    
Apdzivotibas blivuma samazinašana     Iegadaties
apauglotus ikrus vai zivis, kuru veselibas
stavoklis ir zinams (brivs no IPNV)     Nejaukt
kopa zivis no dažadam novietnem     Parvietojot
Atlantijas laša smoltus uz juras kratiniem, veikt
grupas vai krajumu rotaciju reizi gada    
Audzetavas apgadat vienigi ar drošu udeni (piem.,
avota vai dzilurbuma) vai UV-apstradatu upes udeni
85
Slimibas Citas slimibas - Zivis
Infekcioza aizkunga dziedzera nekroze (IPN)
darbibas    Iespejama saldudens zivju (piem.,
laša) vakcinacija    Laši ir izveleti del to
paaugstinatas pretošanas spejam IPNV     Udens
apstrade Ozons Augsta temperatura (80oC, 20
min.) UV ir nozime tad, ja piemero pareizu
devu un apstrades laiku
86
Slimibas Citas slimibas - Zivis
Citas nopietnas virusu izraisitas slimibas
Infekciozais lašveidigo anemijas viruss (ISAV)
juras udens -  Izraisa milzigus lašu zaudejumus
-  Virus rada eritrocitu un to apvalku
bojajumus, kas rada asinsizpludumus iekšejos
organos, tad anemiju un mirstibu
Figure 1  balas žaunas  palielinatas aknas
(krasa no tumši brunas lidz melnai)  palielinata
liesa  punktveida asinsizpludumi piloriskajos
piedeklos, apzarna taukos un peldpusli
Bilde ar Dr. David Bruno laipnu atlauju
87
Slimibas Citas slimibas - Zivis Citas nopietnas
virusu izraisitas slimibas Aizkunga dziedzera
slimiba (PD) juras udens     Galvenokart
Atlantijas lasis     Eiropa audzeta Atlantijas
laša slimiba, kura rada ekonomiskas sekas.
Saslimstibas, mirstibas un samazinatas
produkcijas del ta var radit ieverojamus
zaudejumus     Kaut ari pats slimibas nosaukums
pasaka priekša, ka galvenais bojatais organs ir
aizkunga dziedzeris, smagas sirds un skeleta
miopatijas ari ir svarigas šis slimibas pazimes
88
Slimibas Citas slimibas - Zivis
Bakteriju izraisitas slimibas Vibrioze    
Vibrioze ir viena no izplatitakajam zivju
slimibam, kuru ierosina pie Vibrio gints
piederoša bakterija. Vibrioze, kuras ierosinatajs
ir Vibrio anguillarum juras lašveidigo zivju
audzešana rada smagas sekas     Iespejama
vakcinacija
89
Slimibas Citas slimibas - Zivis
Ziemas culas slimiba Vibrio viscosus og
Moritella viscosa     Atlantijas lašu mazuli
(saldudens) un pieaugušas zivis (juras)     Rada
lielus ekonomiskos zaudejumus, jo nepieciešams
nekavejoties veikt izkaušanu     Vakcinacija
iespejama     Iespejama arstešana ar
antibiotikam bet nav ieteicama
90
Slimibas Citas slimibas - Zivis
Flavobacterium psychrophilum      Galvenokart
laši un forelu mazuli      Spuru bojajumi un
adas bruces      Palielinats veders      Astes
tumša pigmentacija      Augsta mirstiba    
Neraksturiga peldešanas uzvediba apetites
zudums      Sarkana liesa redzama cauri adai  
   Eksoftalmija      Palielinata liesa    
 Bali organi      Škidrums zarnas un vedera    
 Izdzivojušiem mazuliem aklums, adas bojajumi  
                   
91
Slimibas Citas slimibas - Zivis
Flavobacterium psychrophilum - darbibas    
Dezinfekcija, lai noverstu vertikalu parnešanu  
  Vakcinacija nav iespejama     Arstešana nav
iespejama vienigi profilakse
92
Slimibas Citas slimibas - Zivis Furunkuloze
(Aeromonas salmonicida ) Nav raksturiga noteiktai
sugai ta ir gan saldudens, gan juras zivju
slimiba Pazimes atgadina slimibas pazimes, ko
izraisa Vibrio bakterija Augsta temperatura
ierosina infekciju, bet ta var uzliesmot ari pie
zemas temperaturas Pekšna liela daudzuma jauno
zivju mirstiba, gandriz visu mazulu mirstiba, bez
jebkadam acim redzamam arejam pazimem Zivis ir
tumšakas, tam ir maza estgriba Slimibas attistiba
var but lena un infekcija var but apslepta ilgu
laiku Inficetas zivis bez jebkadam slimibas
pazimem var but slimibas nesatajas un
izplatitajas, lenam palielinot mirstibu Slimibas
lenas attistibas laika medz but sastopami lieli
un mazi furunkuli (augoni) zivs muskulos, kas
var paradities ka adas bojajumi Pazimes, kas
raksturigas paveidiem, ir vairak saistitas ar
adu, furunkuli parasti nav parak dzili. Sakuma
var but pietukums vai tulzna (culga) (0.5-1.0 mm
diametra), kas paradas galvenokart uz saniem un
ap muti Spuras var klut nodilušas un skrandainas
93
Slimibas Citas slimibas - Zivis
Furunkuloze (Aeromonas salmonicida ) -
darbibas     Vakcinacija pret šo slimibu ir
pieradijusi savu efektivitati     Arstešana
slimibu arstejot ar antibiotikam (mazas zivis),
bakterijas spej izveidot rezistenci pret
medikamentiem
94
Slimibas Citas slimibas - Zivis
Sarkanmutes slimiba (Yersinia ruckeri)     Skar
lašveidigos un citas saldudens un juras zivis  
  Visvairak skar saldudeni audzetas varaviksnes
foreles, bet palija ari ir jutiga pret šo slimibu
    Daudzas valstis lašveidigo audzešana tas
ir kopigs patogens, tas ir ari atklats 20
savvalas saldudens un juras zivju sugam
95
Slimibas Sarkanmutes slimiba (Yersinia ruckeri) -
pazimes     Slimiba ir ieguvusi savu nosaukumu
no mutes un apakšžokla asinošanas, bet tas nav
raksturigs visiem gadijumiem     Augsta mirstiba
bez redzamam arejam pazimem norada uz atru
slimibas attistibu (akuta faze) vairak
sastopama lašu mazulu saldudens audzešana, ari
smoltiem     Vairak ir raksturiga lena vai
pakapeniska slimibas attistiba ar ieverojamu vai
merenu mirstibu dažu nedelu laika, pec tam
samazinoties     Mirstibas limenis parasti ir
visaugstakais, ja slimiba kombinejas ar stresu,
piem., parvadajot vai inficetos mazulus
parvietojot salaja udeni     Atseviškas zivis
var demonstret miegainibu, lidzsvara traucejumus,
elpošanas grutibas un krasas mainu  
 izspiedušas acis, uzputies veders,
asinsizpludumi žaunas, ada un spuras
96
Slimibas Citas slimibas - Zivis
Sarkanmutes slimiba (Yersinia ruckeri)
darbibas     Vakcinacija     Antibiotikas
97
Slimibas Citas slimibas - Zivis
Citas bakteriju izraisitas slimibas Bakteriala
nieru slimiba (Renibacteriu salmoninarum)
Infekcijas nieres Granulas
98
Slimibas Citas slimibas - Zivis
Citas bakteriju izraisitas slimibas     Zivju
riketsioze (riketsiju izraisita saslimšana)
(Piscirickettsia salmonis)     (Mycobacterium
marinum)     Epiteliocistits Saldudens un
juras udens Bakterija lidzinas Chlamydia sp
Skar žaunas un zivs adu Inficetas šunas
palielinas lidz tas ir saredzamas ka cistas
(karpam)
99
Slimibas Citas slimibas - Zivis Senites Kokvilnas
senite (Saprolegnia)     Saldudens
    Senite rada kokvilnai lidzigu miceliju uz
zivs kermena     Saprolegniasis ir sekundara
infekcija, kas noverota pec raditajiem zivs areja
apvalka (adas un žaunu) bojajumiem, ko rada
paraziti, virusi, bakteriju infekcijas un citi
adas bojajumi     Citi disponejošie faktori
infekcijai ir udens piesarnojums un paaugstinats
blivums     Senite var apdraudet ari zivju
ikrus. Pirmie parasti tiek inficeti neaugligie
ikri. Ja senite netiek arsteta, ta atri izplatas
uz tuvejiem veselajiem ikriem
100
Slimibas Citas slimibas - Zivis
Senites Kokvilnas senite (Saprolegnia)     Zivju
senite ir redzama ka peleki/balti plankumi uz
adas vai žaunam, kas atgadina kokvilnas kuškus.
Velakaja stadija tie klust bruni vai zali, ta ka
tie piesaista sanešus vai alges.     Saprolegnia
parasti izveidojas ka maza, centrala infekcija,
kura tad strauji izplatas par visu kermeni vai
žaunam
101
Slimibas Citas slimibas - Zivis
Senites
Kokvilnas senite (Saprolegnia)     Zivju senišu
infekciju ir gruti arstet un senites nav
iespejams izskaust zivju audzešana. Arstešanas
plana janem vera predisponejošie faktori un tiem
jabut atrisinatiem vai arstetiem vienlaicigi.
Malahita zala škidums (100mg/ litrs)    
Ilgtermina peldes proceduras Sals 15g / litrs
nenoteikti Malahita zalais 0.10mg/litrs tris
apstrades ar tris dienu intervalu
102
Slimibas Citas slimibas - Zivis Paraziti Zivis
var but parazitu gala saimnieki vai starpposma
saimnieki     Dažadi vienšunu vai daudzšunu
organismi     Zivjutis (Lepeophtheirus
salmonis)     Balto punktu slimiba
(Ichthyophthirius)     Gyrodactulus salaris    
Parvicapsula pseudobranchicola     Spironucleus
salmonicida
103
Slimibas Citas slimibas - Zivis
Vielmainas slimibas     Nepietiekams (vai
nepareizs) uzturs, toksini bariba, bojata bariba
vai bariba, kurai beidzies deriguma terminš,
senites, u.c.     Problema zivju audzešana, kur
zivis tiek barotas ar rupnieciski ražotu baribu
104
Slimibas Citas slimibas - Zivis Slimibas,
saistitas ar apkartejo vidi     Piesarnojums  
  Udens kvalitate Skabeklis Oglskaba gaze
pH Amonjaks Temperatura