4.4.%20Sengrieku%20atstatais%20intelektualais%20mantojums

1
4.4. Sengrieku atstatais intelektualais mantojums
I. Attieksme pret zinatni
II. Filozofija
Heraklits
Demokrits
7 gudrie
Platons
Aristotelis
Sokrats
Kiniki
Stoiki
Epikurieši
III. Matematika , fizika
Pitagors
Eiklids
Arhimeds
IV. Vesture, geografija
Herodots
V. Medicina
Hipokrats
Hipokrats
2
I. Tas aizsakas Senaja Griekija
Pasaules izcilo zinatnieku plejade (16.-20.gs)
Sengrieku kultura ir laiks, kad mes varam runat
par zinatniskas zinatnes aizsakumiem
3
Grieku zinatne antikas kulturas fenomens
Izverte šo izgudrojumu praktisko pielietojamibu!

• Zinatnu pamatmerkis nav prakticisms un ar to
  saistita konkreta pielietojamiba ikdienas dzives
  dažadas sferas, bet gan patiesibas noskaidrošana,
  dabas likumsakaribu izpetišana.
• Sengrieki katra no daudzajam zinatnu nozarem
  veido sistemu, nevis vienkarši uzkraj attiecigus
  faktus, vinus interese paradibu celoni un
  savstarpejas likumsakaribas.

Platona raditais kosmologiskais modelis earth
elements were heavy and, therefore, low fire
elements were light and located up high
Aristarha kosmologiskais modelis ar Sauli centra
Aristotela projektetais lodes kustibas celš
Dodiet man atbalsta punktu, un es iekustinašu
zemeslodi. Arhimeds
4
Ko Tu jau zini par šiem sengrieku gudrajiem?
Pitagors
Eiklids
Arhimeds
Hipokrats
Herodots
Demokrits
Aristotelis
Platons
Heraklits
Parmenids
5
II. Sengrieku filozofija
Sena Griekija filozofijas dzimtene
Kiniki Stoiki Hedoniki Epikurieši
7 gudrie
Kiniki Stoiki Epikurieši Hedoniki
Platons Aristotelis
Heraklits
Parmenids
Sokrats
Pirmssokratiskais periods 6.-5.gs.p.m.e.
Klasiskais periods 5.-4. gs. p.m.e.
Helleniskais p 4.-1.gs.p.m.e.
Filozofijas rašanas iemesli Sengrieku domataji
juta, ka mitologizeta religija un dievi nesniedz
atbildes uz cilvekam tik nozimigajiem jautajumiem
par pasaules un cilveka dzives jegu. Tie radija
ipašu domašanas veidu, kas balstijas uz sapratu
un lika civekam pašam meklet atbildes uz šiem
jautajumiem. Ta radas filozofija.
6
Septini gudrie
Septini gudrie ... Ta grieki sauca dažus savus
likumdevejus un sabiedriskos darbiniekus, kas
dzivoja 7. gadsimta beigas un 6. gadsimta pirmaja
puse p. m. e. un kluva slaveni ar savam isajam,
aprautajam, bet kodoligajam sentencem par cilveka
dzivi.Ta ir merena, sapratiga un valstiska
pilsona dzives gudriba. Visas lietas vini iesaka
i e v e r o t m e r u, vairities no parmeribam un
s a v a l d i t s e v i. Ja cilveks dziji
ieskatas sevi, tad vinš tur var atrast visas
dzives un pasaules pamatlikumus. Tapec tas, kas
pazist sevi, pazist ari pasauli un dzivi. Un
otradi nepazistot pasauli, nevar pazit ari sevi,
jo cilveks ir pasaule un pasaule ir
cilveka. Cilvekam nav, janododas tikai
personiskiem dzives merkiem bet tam jaievero ari
citu cilveku intereses, jabut kartigam gimenes un
valsts loceklim. Tas ir otrais domu
pamatvirziens, kas izpaužas septinu gudro
atzinas macies paklausit, goda savu vecakus,
dari savu darbu un esi krietns, godigs pilsonis
pret cilvekiem izturies kritiski, tomer humani
ne visi ir labi, tapec neparsteidzies draugu
izvele!
7
7 gudrie (7./6.gs.p.m.e.) Izlasi izteikumus un
atrodi vienojošo!

• Pazisti pats sevi!
• Ieturi meru!
• Neesi bezdarbigs pat tad ne, ja esi bagats!
• Neko par daudz!
• Par neredzamo spried pec redzama!
• Otram neieteic patikamako, bet labako!
• Gruti ir labam but.
• Visu, kas mans, es nesu sev lidz.
• Valdi par savu baudkari!
• Par mirušiem neruna launu!
• Prieki ir parejoši, tikumi neparejoši.
• Laime esi merens, nelaime apdomigs!
• Labais puli nav atrodams.
• Nelielies laime, nepazemojies nelaime!"

Uzmanibas centra atrodas cilveks un vina morale
8
Naturfilozofi
Parmenids Nekas nemainas. Viss esošais
pastavejis vienmer. Nevar rasties kas tads, ka
agrak nav bijis.
Kuram no šiem viedokliem pievienojiet Tu?
Heraklits Viss plust, viss mainas. Divreiz viena
upe iekapt nav iespejams.
Demokrits atomu teorijas pamatlicejs.
9
Heraklits (ap 544 - ap 483 p. m. e).
Dzila rugtuma pret puli Heraklits atstaj Efesu
un klust par pirmo slaveno eremitu (gr.
eremos-vientulš). No kalnu virsotnem verodams
cilveku dzivi, vinš iegrimst dzilas pardomas par
cilveku un visas pasaules likteniem un ta atklaj
savu slaveno universalas kustibas likumu v i s s
p l u s t u n m a i n a s, nekas nestav uz
vietas un nepaliek tads, kads bijis. Viss, kas
pastav pasaule, pastav tikai kustiba un
saglabajas tikai maina. Viss ir mužiga tapšanas
procesa. Nemainiga esoša nav, ir tikai topošais.
Cilveks nevar iekapt divreiz viena un tai paša
upe, saka Heraklits, jo tek arvien jauni un
jauni udeni klat un garam, tapec upe sava zina
ir ta pati un ari nav ta pati.

• Noverte šos Heraklita izteikumus!
• Celš augšup ir tas pats celš lejup
• Ja piepilditos viss, ko cilveki velas, vini
  neklutu laimigaki.
• Ezelis izvele dos priekšroku salmiem, nevis
  zeltam.

Heraklits. Fragments no Rafaela gleznas Atenu
skola
10
Demokrits (p.m.e. 490-360)
Noverte šo Demokrita izteikumu aktualitati
musdienas! Sliktakais, ko var apgut jaunatne ir
- vieglpratiba. Jo ta ir tadu izpriecu pamata, no
kuram celas netikumi. Tam, kurš nekad nespej
pretoties naudas kardinajumam, nav lemts but
laimigam. Neruna un nedari neko sliktu pat
vienatne. Macies pats no sevis kauneties vel
vairak neka no citiem. Nevis bailem, bet
pienakuma apzinai ir jaattur mus no sliktas
ricibas. Viriškiba liktena triecienus padara par
nenozimigiem. Likumi nav vajadzigi ne labiem, ne
ari sliktiem cilvekiem. Pirmie pec tiem neizjut
vajadzibu, otrie no tiem neklust labaki.
Sengrieku filozofs, materialists. Viens no
atomisma pamatlicejiem. Demokrita pasaules
uzskata pamata ir vina maciba par atomiem. Viss
esošais, pec vina domam, sastav no kustigiem
atomiem, kas nepartraukti parvietojas, un
tukšuma.
11
Sokrats (470/469 - 399 p.m.e.)
Atenu valstsviriem Sokrata darbiba nepatika, un,
apsudzot Sokratu bezdieviba un jaunatnes
samaitašana, tadel vinš tika notiesats ar navi.
Par spiti tam, ka bija iespeja izbegt, Sokrats
nevelejas atkapties no saviem uzskatiem.
Par centralo Sokrata filozofiskaja doma kluva
tikumibas problema. Sokrata vadmotivs "Izzini
pats sevi." Vinš bija etikas zinatnes
pamatlicejs. Cilvekam jatiecas pec zinašanam, jo
tikai tad vinš sapratis labo un launo un rikosies
etiski. "Es zinu, ka es neko nezinu", vinš teica,
kaut gan Delfu orakuls vinu bija atzinis par
gudrako viru. Daleji šis Sokrata apgalvojums bija
spele vinš medz ar saviem veiklajiem jautajumiem
iedzit strupcela cilvekus, kas sevi uzskatija par
gudriem, tadejadi piespiežot tos atzit, ka
patiesiba vini daudz ko nezina.
12
Platons (427.-347. g.p.m.e.) Idealistiska
virziena pamatlicejs filozofija.
Platons bija nozimigs Senas Griekijas filozofs,
Sokrata maceklis, Aristotela skolotajs,
rakstnieks un Atenu akademijas dibinatajs. Vinu
interese mainigais un nemainigais šai pasaule.
Platona uztvere realo lietu un paradibu pasaule
ir tikai enu un atspulgu valstiba. Istena, t, i.,
ideju pasaule pacelas pari mainigajai, laika
pludumam paklautajai cilveciskajai realitatei.
Pretstata tai ideju pasaule ir mužiga un
nemainiga. Platons lieto vardu "paradigma", t.
i., paraugs, piemers, lidz ar to uzsverot, ka
ideja ka absolutais pirmtels nosaka, kadai ir
jabut katrai lietai. Pec vina domam, patiesiba
- dzili slepta - jau mit cilveka. Ta tikai japrot
ieraudzit. Un ieraudzit to var, vienigi skatoties
gara acim. Platona maciba ir atstajusi iespaidu
uz Rietumu kulturu. Platonam vinpasaule ir
abstraktu formu un ideju valstiba, kristietibai -
personificeta Dieva valstiba. Ar Platonu
aizsakas virziens, kuru filosofijas vesture medz
devet par idealismu.
13
Platona alas teorija
Macibu par idejam Platons rezume alegorija par
alu. Važas iekaltie laudis sež ala ar muguru
pret ieeju un saules gaismu. Nakti alas arpuse
kuras ugunskurs. Ala sedošie redz šaudigas enas,
ko met garamejošie cilveki, un dzird vinu balsis.
Ieslodzitajiem škiet, ka redzamais ari ir ta ista
pasaule. Bet, ja kads no gustekniem atbrivotos
un izietu no alas, ara gaisma vinu sakuma
apžilbinatu , bet velak vinš saktu saskatit
lietas, kadas tas ir.
14
AristotelisParstaveja filozofijas
materialistisko novirzienu.
Par nemirstigo elementu cilveka uzskatija nevis
dveseli, bet drizak intelektu.
Aristotela kosmologiskie priekšstati Visuma
centra Zeme
Sengrieku filozofs Aristotelis (384. 322.
g.p.m.e.) bija nonacis lidz atzinai, ka pasauli
veido cetri pamatelementi gaiss, zeme, udens un
uguns. Musdienas to varam interpretet ka cetrus
vielas agregatstavoklus gazveida stavoklis,
škidrums, cietviela un plazma.
Cetri pamatelementi, no ka buvets viss esošais
Aristotelis uzskatija, ka pasaule ir logiski
uzbuveta un katrai lietai ir sava vieta. Pasaules
centra ir Zeme, jo ta ir vissmagaka. Ap Zemi
kustas vairakas sferas, kas kustas ar dažadie
atrumiem un tas visas kustina Dievs.
15
Aristotelis
Vislielako ieguldijumu pasaules kultura
Aristotelis devis ar petijumu par savam metodem.
Attieciba uz jebkuru izpetes jomu vinš prasija
lai butu veikti korekti noverojumi un
eksperimenti, bet to rezultati paklauti nopietnai
analizi. Vinu pamatoti uzskata par moderno
zinatnu pamatliceju. Vinš radija daudzas zinašanu
sistematizacijas metodes, kuras izmanto ari
šodien. Aristotelis ir autors daudziem
zinatniskiem un filozofiskiem terminiem. Sava
daudzpusigaja darbiba vinš skara ne tikai
filozofijas un logikas zinatni, bet ari makslas
teoriju, literaturas un teatra jautajumus.
Noverte Aristotela izteikumus par gudribu un
zinibam!
Gudriba nav tikai zinašanas, bet ari prasme
zinašanas likt lieta." "Gudrais nemekle baudas,
bet izvairas no ciešanam." "Gudriba ir dargums,
ko nevar izteret" "Jo vairak zini, jo vairak ir
iemeslu šaubities." "Atškiriba starp izglitotu un
neizglitotu cilveku ir tada pati ka starp dzivu
un mirušu." "Izzina sakas ar izbrinu." "Derigais
dažadam butnem ir dažads, tapec nav vienas
gudribas, kas deretu visiem, tapat ka ari maksla
visam butnem nav vienada. "Vispatikamak dzirdet
tadus vardus, kas dod mums kadas zinašanas."
16
Filozofoja hellenisma perioda
Hellenisma perioda, saplustot dažadam religiskam
un filozofiskam ietekmem, uzmanbas centra
izvirzijas etiskas dabas jautajumi par to, kur
atrast laimigas dzives atslegu. Balstoties uz
Sokrata, Platona, Aristotela macibam, radas
vairaki atškirigi filozofiski virzieni, kas šos
pamatjautajumus meginaja risinat visai atškiriga
veida. Pie nozimigakajiem var minet kinismu,
stoicismu un epikurismu.
Kiniki
Stoiki
Epikurieši
17
Kiniki
Kiniki dzives laimi mekleja askeze, vini centas
atbrivoties no visam liekajam un nevajadzigajam
prasibam, klustot par "nabadzibas filozofiem".
Bieži vien kiniku vieniga manta bija ubaga tarba,
cela spiekis un apmetnis. Kiniki aicinaja
atgriezties pie dabas, noraidot kulturas
iedibinatas tradicijas ka nevajadzigas. Par
popularako kiniki cilveces vesture tiek uzskatits
Diogens, kurš dzivojis muca, nepazinis kaunu un
nerekinajies ar apkartejo jutam, sava dzive
realizejis kinisko principu - "jo mazak
vajadzibu, jo labak". Musdienas ar vardu cinikis
apzime tadu cilveku, kam raksturiga izaicinoši
niciga izturešanas pret visparpienemtajam
pieklajibas un tikumibas normam.
18
Stoicisms
Ari šodien runajam par stoisku mieru tados
brižos, kad cilveks nesatricinama savaldiba
pardzivo liktena triecienus.
Stoiki (4. un 3. gs. mija p. m. e.) galveno
uzmanibu pieversa paša daba pastavošajam
likumibam, kas noteica ari cilveka dzivi. Vini,
uzskatot tas par nenoveršamam, aicinaja
samierinaties ar likteni, godpratigi spelet ta
iedalito lomu dzive, stoiska miera pardzivot
apstaklu sakritibu raditos triecienus. Tas
noteica ari attieksmi pret navi, kas ir pašas
dabas nosacita, tatad likumsakariga un
nepieciešama. Stoiki macija noškirt to, kas ir
atkarigs no paša (tadas tikumiskas iezimes ka
savaldiba, prasme kontrolet savas domas, velmes,
alkas), no arejo apstaklu raditajam ietekmem,
kuras kontrolet un iespaidot nav cilveka spekos
(nauda, manta, kas paklauta iznicibas briesmam,
slava, kuru viens launpratis nelietigi var
samaitat). Vinu filozofiska teorija rosinaja
uztraukties tikai par to, kas ir no paša
atkarigs. Ši filozofiska maciba loti lielu nozimi
ieguva Romas kultura.
19
Epikurisms
"Tver mirkli - ta skan viens no epikuriešu
centralajiem saukliem.
Epikurs. Fragments no Rafaela gleznas Atenu
skola
Epikurieši bija antikas pasaules baudu filozofi.
Vini macija izvairities no ciešanam, bet neskriet
pakal jebkurai baudai, bridinot, ka nepardomats
baudas mirklis velak spej sagadat neizmerojamas
sapes un vilšanos. Lai gan epikurieši
neatsacijas no kermeniskajam baudam, tomer
augstak par tam verteja garigas, kas saistijas ar
dveseles prieku un harmonijas izjutam, ar
atminam, ceribam, dveseles mieru. Vini macija
nebaidities no naves, jo, kamer vien cilveks ir
dzivs, tikmer naves nav, bet, kad iestajas nave,
tad vairs nav cilveka. Epikuriešus sauc ari par
darza filozofiem, jo, mekledams noslegtibu no
pasaules launuma, no politikas, no pula un
burzmas, Epikurs nopircis darzu un taja ierikojis
skolu savu filozofisko macibu popularizešanai.
20
III. Matematika, fizika
Zinatne griekiem drizak bija cildens laika
pavadišanas lidzeklis, sevis izkopšanas veids
neka praktiska dzivi parveidojoša
metode. Zinatne skaitijas tada sfera, kur pat
cilveki bija varenaki par dieviem, tapec grieki
cienija izglitibu un ta viniem bija loti nozimiga
vertiba. Ieverojamako matematiku vidu jamin
Eiklids (ap 300. g.p.m.e.), Pitagors (580.-500
g.m.e.) un ari Arhimeds (287.-212. g. p.m.e.).
Uz šo zinatnieku sasniegumiem un atklajumiem ir
veidojusies musdienu matematika, astronomija un
fizika.
21
Pitagors
Vienu no matematikas un filozofijas
pamatlicejiem, mistikis. Filozofija un matematika
vinam bijušas tikai lidzeklis pasaules
izzinašanai. Pitagors bijis ari numerologijas
pamatlicejs.
Pitagora priekšstats par pasauli - ta ir
matematiska valoda izsakama harmonija. Divas
lietas vinš verteja augstak par citam - skaitlus
un muziku. Aritmetiku Pitagors uzskatija par
visas matematikas mati (šeit runats par cetram
aritmetiskam darbibam  saskaitišanu, atnemšanu,
reizinašanu un dališanu  I. O.) un uzsvera, ka
no aritmetikas ir atkarigas ari geometrija,
muzika un astronomija (astrologija). Pitagors
uzskatija, ka galas ešana nomac prata spejas,
macija, ka muzikai ir arstnieciska daba, noliedza
kirurgisku iejaukšanos organos, domaja, ka
cilveku savstarpejas attiecibas vissvarigaka ir
draudziba, ka debess kermeni ir dzivas butnes un
tam ir dvesele.
22
Eiklids 330 BCc. 275 BC
Fragments no Rafaela gleznas Atenu skola
Eiklida teoremas 1732. g. izdota gramata
Eiklids bija sengrieku matematikis. Vinu bieži
sauc par geometrijas tevu. Eiklids bija pirmais,
kurš darba Elementi svarigakas matematiskas
zinašanas izklastija ka vienotu teoriju noteikta
seciba. Lidz pat 20. gs. ar to pilniba pietika
visdažadakajiem geometriskajiem aprekiniem, tomer
musdienas visparigaja relativitates teorija un
kosmologija jau nepieciešama ari Rimana sferiska
geometrija.
23
Arhimeds (287 - 212 B.C.)
Arhimeds - matematikis, fizikis, inženieris,
izgudrotajs un astronoms. Vinš veltija savu
dzivi geometrijas izpetei un izgudroja lielu
daudzumu dažadu mehanismu. (Papildinformacija
komentaros)
Uz škidruma iegremdetu kermeni iedarbojas
augšupejs speks, kurš ir vienads ar ša kermena
izspiesta škidruma svaru.
Arhimeda skruve
Pi3.14
Arhimeds Domenico Fetti, 1620
24
IV. Geografija, vesture
Sena Griekija ir zinatniskas kartografijas
dzimtene. Senaka zinama karte ir Herodota
darinajums (ap 5.gs.p.m.e.). Pirmo globusu
konstruejis filozofs Kratess 2.gs. p.m.e. (skat.
zimejumu leja)
25
Herodotsdz ap.490. gadu p.m.e, miris aptuveni
425. gada
Herodota pasaules kartes rekonstrukcija
Herodots - Senas Griekijas "vestures tevs" Vina
darbos detalizeti atspogulota svešzemju laužu
dzive vinu ieražas, valoda, izpausmes,
nevertejot tas par pareizam vai nepareizam esam,
bet gan cenšoties atspogulot ta, ka to redz
konkretas sabiedribas individi.
26
Seno grieku laika izjuta
Laiku senie grieki merija, izmantojot saules,
smilšu, velak ari udens pulkstenus. Tacu vini
nepazina laika linearo kustibu, nebija idejas par
progresu. Laiks nekur netiecas, tam nebija merka.
Ne virziena. Viss neskaitamas reizes atkartojas,
bet kustiba cikliski virzijas pa apli, atkal un
atkal atgriežoties izejas punkta. Pasaules izjuta
bija telpiska un statiska. Kosmoss bija
pašpietiekams, sevi noslegts un viengabalains
veselums.
27
V. Medicina
Seno grieku medicinas instrumenti
28
Hipokrats (460-370 p.m.e. )
Noverte Hipokrata izteikumus Cilveka dvesele
attistas lidz pašai navei. Stiprs gars
glabj novargušu kermeni. Beziemesla
nogurums ir slimibas priekšvestnesis. Slimaj
am kopa ar arstu ir jacinas pret
slimibu. Noversiet celoni, tad paries ari
slimiba. Cilvekam ir jazina, ka palidzet
pašam sev slimibas laika, neaizmirstot, ka
veseliba ir vislielaka bagatiba.
Zinatniskas medicinas pamatlicejs - sengrieku
arsts Hipokrats. Vinš apkopoja arstu uzkrato
informaciju sistematiska aina, parejot no
vienkaršas slimibu aprakstišanas pie to celonu un
arstešanas panemienu noskaidrošanas
Hipokrata zverests
29
Hipokrats par temperamentu tipiem
Hipokrats uzskatija, ka cilveka organisma ir 4
dažadi škidrumi. Tas škidrums, kurš ir vairakuma,
nosaka cilveka temperamentu. Holerikim organisma
parsvara ir žults (grieku val. holeia),
melanholikim melna žults (grieku val. melan
holeia), flegmatikim limfa (grieku val.
phlegma), sangvinikim asinis (grieku val.
sanguis).
30
Hipokrata zverests Es zveru pie dziedinataja
Apollona, pie Asklepija, Higiejas un Panakejas,
pie visiem dieviem un dievietem, vinus par
lieciniekiem piesaukdams, ka šo zverestu un šo
rakstveida apnemšanos izpildišu, cik manas spejas
un saprašana atjauj. Savu skolotaju, arsta
makslas iemacitaju, es cienišu tapat ka savus
vecakus, dališos ar vinu dzives grutibas un
nepieciešamibas gadijuma palidzešu vinam vina
vajadzibas, vina pecnacejus uzskatišu par saviem
braliem un, ja tie velesies macities arsta
makslu, iemacišu to bez atlidzibas, bez liguma.
Pamacibas, mutvardu stundas un visas parejas
zinašanas es nedošu nevienam citam ka vien saviem
deliem, sava skolotaja deliem un tiem macekliem,
kas pec mediciniska likuma saistijušies ar ligumu
un zverestu. Slimniekiem, cik spešu un pratišu,
es došu tikai labas pamacibas, kas nestu svetibu
un nedaritu viniem nedz netaisnibu, nedz
launumu. Nevienam, kas to lugs, es nedošu
navejošas vielas, nedz ari došu padomu, ka
istenot šadu nodomu. Tapat nedošu nevienai
sievietei lidzeklus augla nodzišanai. Savu dzivi
un arsta maku es saglabašu tiru un
neaptraipitu. Es nekad neoperešu akmens
slimniekus, bet jaušu to izdarit šis makslas
pratejiem. Lai es ietu kada nama iedams, es tur
iešu tikai slimnieka labuma del un izvairišos no
tiša launuma, kaitešanas, ipaši no milestibas
lietam ar sievietem un viriešiem, ar brivajiem un
vergiem. Ja man arstejot vai nearstejot gaditos
redzet vai dzirdet par cilveku dzivi kaut ko, kas
nevienam nebutu jazina, es par to klusešu un,
glabajot noslepumu, nekad nevienam to
neteikšu. Ja es zverestu stingri pildišu, tad
lai man tiek pieškirta laime dzive un darba un
slava laiku laikos pie visiem cilvekiem! Bet
tam, kas zverestu parkapj vai nepatiesi zver, lai
notiek otradi!