Stundas temats:

1
Stundas temats
Biologijas zinatne untas nozime
2
Biologija ir zinatnu komplekss par dzivibu visas
tas izpausmes un par dzivas materijas
organizaciju (molekulara, šunu, audu, organu,
organismu, organismu kopu limeni).
3
Dzivo organismu valstis
4

• Zoologija biologijas apakšnozare, kas peta
  dzivnieku valsti
• Botanika biologijas apakšnozare, kas peta
  augu valsti
• Mikologija virziens, kas peta senu valsti
• Mikrobiologija - biologijas apakšnozare, kas peta
  bakterijas (moneru valsts), virusus.

5

• Embriologija
• Anatomija
• Fiziologija
• Paleontologija
• Genetika

6
Balto vizbulu grupa
Populacija

• Populaciju genetika
• Sistematika
• Etologija
• Ekologija

Biocenoze
Purva ekosistema
Ekosistema
Biosfera
7
Mikroskopa izgudrošana
Par pirma mikroskopa izgudrotaju uzskata
Antoniju van Levenhuku (1632 1723).
Pirmais mikroskops - 17. gs
Antonijs van Levenhuks
8
Kadus mikroskopu veidus jus varat nosaukt?
9
Gaismas mikroskops
10
Stereomikroskops
Šo mikroskopu izmanto lielu objektu apskatei.
Iegutais attels ir trisdimensiju. Nav saskatamas
atseviškas šunas, jo palielinajums ir salidzinoši
vajš.
Stereomikroskops
Skudra stereomikroskopa (Foto http//www.ljworld.
com)
11
Konfokalais mikroskops
Konfokalaja mikroskopa tiek izmantota
lazera gaisma. Mikroskopa redzamais attels tiek
apstradats un analizets datora.
Lazerskenejošais konfokalais mikroskops LU
Biologijas fakultate
Organoidu kustiba, kas verojama ar lazerskenejoša
mikroskopa palidzibu.
12
Caurstarojošais elektronmikroskops
Salidzinot ar cilveka aci, gaismas mikroskopa
palielinašanas speja ir 1000 reizes lielaka,
bet elektronmikroskops ir 1000 reizes stipraks
par parasto mikroskopu. Attels ir divdimensiju.
Saskatamas ne vien šunas, bet ari virusi un
pat atseviškas molekulas.
Elektronmikroskops LU Biologijas fakultate
Skudras spermotozoida astite škersgriezuma
13
Skenejošais elektronmikroskops
Pirms apskates objekts tiek apklats ar loti
planu zelta vai platina kartinu. Iegutais
attels ir melnbalts, trisdimensiju.
Skudras atteli skenejošaja elektronmikroskopa
Skenejošais elektronmikroskops LU Biologijas
fakultate
14
Fotosintezes atklašana
Par pirmo cilveku, kurš pieradija faktu, ka
augi ražo skabekli, kluva anglu kimikis Josefs
Pristlijs 1771. gada.
Josefs Pristlijs (1733-1804)
15
Fotosintezes atklašana
Lai pieraditu, ka augi ražo skabekli, Josefs
Pristlijs veica eksperimentu ar peli.
16
Džeimss Votsons un Fransiss Kriks un DNS modelis
DNS dubultspirales atklašana
1953. gada amerikanis Džeimss Votsons
Kembridža (Anglija), kopa ar biofiziki Fransisu
Kriku, izveidoja DNS modeli, par ko 1962. gada
abi zinatnieki sanema Nobela premiju.
17
DNS dubultspirales atklašana
Kopš DNS dubultspirales atklašanas sakas
modernas genetikas era uzzinot par
genu eksistenci DNS sastava, radas iespeja
tos parveidot. Tas plaši tiek izmantots
musdienu biologija.
18
Olbaltumvielu biosintezes atklašana

• Lidz 20. gs. vidum domaja, ka katras
  olbaltumvielas
• sintezei ir cita veida ribosomas.
• Par RNS molekulas uzbuves un lomas olbaltumvielu
• sinteze aprakstišanu 1965. g. Žaks Monods,
  Francis
• Jakobs un Andre Lvovs sanema Nobela premiju.

19
Musdienu biologija - biotehnologija
Biotehnologija ir biologijas zinatnes
apakšnozare, kas izmanto dabiskas biologiskas
sistemas, lai ražotu kadu produktu vai ari
lai sasniegtu citu cilvekam vajadzigu merki.
To izmanto partikas rupnieciba, medicina,
kimisko vielu ražošana, kriminalistika,
vides aizsardziba, lauksaimnieciba u.c.
Augu meristemas
20
Transgeno organismu veidošana
Par transgeniem organismiem (genetiski
modificetiem organismiem) sauc tadus vide brivi
dzivojošus organismus, kuros ir ievaditi sveši
geni.
Izmantošana

• Partikas rupnieciba
• Medicina
• Piesarnojuma likvidešana
• Kimisko vielu ražošana
• Mineralu parveidošana.

???
21
Genetiski modificeti organismi partika

• Partika visbiežak izmantotie genetiski
  modificetie augi ir soja, kukuruza, rapsis,
  tomati, kirši, melones, labiba, kartupeli,
  cukurbietes, cigorini u.c.

Šadi pienemts atzimet partiku, kura satur
genetiski modificetus organismus
22
Genetiski modificeta partika
Gan zinatnieku vidu, gan sabiedriba valda divi
dažadi viedokli par genetiski modificetu partiku
Pret
Par
23
Kuram no viedokliem pievienojies TU?
24
Genu terapija

• Samera jauna medicinas tehnologija, ar kuras
  palidzibu terapeitiskos nolukos var izmainit
  šunas genetisko materialu
• aizstat neaktivos, šunai vajadzigos genus,
• bloket nevelamo genu darbibu.
• Genu terapija lauj labot genetiskus defektus,
  arstet iedzimtas slimibas, ko lidz šim uzskatija
  par nearstejamam.

25
Apstiprinato genu terapijas pielietošanas
gadijumi pasaule (2004. gada dati)
26
Apstiprinato genu terapijas pielietošanas
gadijumi pasaule (2006. gada dati)
27
Maksligas asinis...
Vairaku Eiropas valstu zinatnieki
apnemušies tris gadu laika ar senu un
bakteriju palidzibu radit universalu asins
aizstajeju. Jaunas asinis atškiriba no
parastajam vares sterilizet. Tas lauj ceret
uz topoša preparata popularitati Austrumeiropa
un Afrika, kur bieži fikseta inficešanas ar HIV,
parlejot donoru asinis.
Ar šadu aparaturu tiek parbaudita maksligo asinu
biologiska saderiba
28
Klonešana
Augu klonešana, piemeram, pavairošana ar
spraudeniem ir pazistama jau loti sen. Savukart
dzivnieku klonešana ilgu laiku likas sarežgita.
Kopš 20. gs. 90. gadiem dažadas pasaules valstis
ir klonetas aitas un citi ziditaji. Ar to pašu
tehniku iespejams nonakt ari lidz cilveka
klonešanai.
Slavena aita Dollija ar savu raditaju Janu Vilmutu
29
Kadi jauni atklajumi, pec jusu domam, butu
nepieciešami biologijas zinatne?
30
Izmantoto attelu avoti

• http//www.umaine.edu
• http//www.northwestern.edu
• http//www.immediart.com
• http//www.bio.psu.ed/
• http//www.radiorodzina.wroc.pl
• http//latvijas.daba.lv/
• http//www.swgc.mun.ca/earth/
• http//www.ihep.ac.cn
• http//www.ndpteachers.org
• http//www.cas.muohio.edu
• http//www.cas.muohio.edu

31
Izmantoto attelu avoti

• http//nobelprize.org
• http//ic.ucsc.edu/
• www.botit_botany.wisc.edu/
• http//www.cas.muohio.edu
• http//ajrccm.atsjournals.org
• www.genelex.com
• http//nobelprize.org/medicine/articles/jacob/
• http//www.irbv.umontreal.ca
• http//www.ourhealthcoop.com
• www.gmfoodnews.com
• http//www.swri.edu