Bernu ar specialajam un ipa

1
Bernu ar specialajam un ipašajam vajadzibam
ieklaušanas visparizglitojošaja skola

• Darba autore Dita Nimante
• Zinatniska darba vaditaja Dr. Habil. Paed.,
• profesore Irina Maslo
• Zinatniska diskusija
• 2007. gada 20. decembris

2
Petijuma aktualitate

• Latvija viens no visvairak aktualizetajiem
  jautajumiem izglitiba berni ar specialajam un
  ipašajam vajadzibam izglitibas sistema
• Dažadu procesu (no segregativiem lidz
  ieklaujošiem) attistiba Latvijas izglitibas
  sistema prakse
• Sabiedribas sociala atbildiba
• Bernu tiesibu jautajums
• Parmainu procesi sabiedriba kopuma un izglitiba
• Starptautiski aktuals jautajums

3
Petijuma jautajumi

• Kada ir bijusi bernu ar specialajam un ipašam
  vajadzibam izpratne vesturiskaja konteksta un kas
  ir noteicis bernu ar specialajam un ipašajam
  vajadzibam ieklaušanas iespejas visparizglitojoša
  skola?
• Kada Latvija ir ši briža izpratne par bernu ar
  specialajam un ipašajam vajadzibam ieklaušanos
  visparizglitojošaja skola? Vai ta ir ari
  ieklaujošas izglitibas izpratne? Kads ir Latvijas
  konteksts?

4
Petijuma robežas

• Petijuma ir petits bernu ar specialajam un ipašam
  vajadzibam ieklaušanas visparizglitojoša Latvijas
  skola konteksts, izpetot likumdošanu un formali
  nodrošinatas izglitibas iespejas berniem ar
  specialajam un ipašam vajadzibam izglitibas
  sistema, tatad makro limeni, ka ari eholimeni un
  skolas mezolimeni (Bronfenbrenner, 1979).
  Petijums nepeta skolas mikrolimeni.
• Petijuma sniegta Latvijas ieklaujošas izglitibas
  izpratnes primara analize, analizejot 35 Latvijas
  pedagogu izpratni par ieklaujošu izglitibu. Lai
  gan petijums nepretende uz reprezentivitati visas
  Latvijas meroga, tas norada uz esošajam
  tendencem.

5
Petijuma priekšmets un objekts

• Objekts
• Bernu ar specialajam un ipašajam vajadzibam
  izglitibas
• iespejas un nosacijumi vesturiskaja un musdienu
  konteksta
• Priekšmets
• Bernu ar specialajam vajadzibam ieklaušanas
• izpratne

6
Petijuma merkis

• Izpetit bernu ar specialajam un ipašajam
• vajadzibam visparizglitojoša skola
• ieklaušanas izpratni vesturiskaja aspekta un
• musdienu Latvijas konteksta un raksturot
• ieklaušanas iespejas

7
Petijuma uzdevumi

• Izpetit un analizet vestures avotus par bernu ar
  specialam un ipašam vajadzibam ieklaušanas
  iespejam un nosacijumiem izglitibas sistema un
  visparizglitojoša skola, ka ari vesturiskas
  izpratnes attistibu.
• Analizet teoretisko literaturu un sniegt
  nepieciešamo teoretisko pamatojumu bernu ar
  specialajam un ipašam vajadzibam ieklaušanas
  nepieciešamibai visparizglitojošaja skola.
• Veicot teoretiskas literaturas analizi par
  ieklaujošas izglitibas pieejam, definet
  ieklaujošas izglitibas jedzienu.
• Veikt empirisku petijumu, lai izpetitu Latvijas
  kontekstu bernu ar specialajam un ipašajam
  vajadzibam ieklaušanas iespejam un izpratnei,
  analizejot gan esošo likumdošanu, statistiku,
  veicot gadijuma analizi par izglitibas iespejam
  un Latvijas pedagogu izpratni par ieklaujošu
  izglitibu.

8
Petijuma veids

• Aprakstošais petijums (Geske, Grinfelds, 2006)

9
Petijuma metodes

• Teoretiska pamatojuma izmantotas metodes
  teoretiskas metodes teoretiskas literaturas
  (pedagogijas, psihologijas, sociologijas
  literaturu) un avotu (vestures, dokumenti un
  statistikas dati) analize.
• Aprakstošaja petijuma izmantotas metodes
• Datu ieguves metodes
• Dokumentu analize
• Strukturetas intervijas
• Datu analizes metodes
• Teksta analize balstita hermenetiskaja pieeja
  datu visparinašana un reducešana. Teoriju vadita
  analize, ranžešana pec teorijam, atbilstoši
  teorijas identificeto kategoriju kodiem
  atslegvardiem.

10
Petijuma teoretiskais pamatojums (1)

• Par bernu ar specialajam un ipašam vajadzibam
  ieklaušanas iespejam un izpratni vesturiskaja
  konteksta
• Keninš (1897), Dekens (1919), Dauge (1928),
  Sturitis (1932), Štals (1935), Štals (1936),
  Maslo (1995), Kravalis (1996), Liepina (2002),
  Kestere (2005), Gow, Chow (1990), Winzer (1993),
  Safford, Safford (1996), Yell, Rogers, Rogers
  (1998), Ware (2000), Schalick (2001), Jonsen
  (2001), Befring (2001), Armstrong (2002), Riddell
  (2007), ??????? (1995), ??????, ?????????,
  ??????? (1999).

11
Petijuma teoretiskais pamatojums (2)

• Teoretiskais pamatojums bernu ar specialajam un
  ipašam vajadzibam ieklaušanas nepieciešamibai
  visparizglitojošaja skola. Ieklaujošas izglitibas
  teoretiskie pamati.
• Izpratne par normu un ne -normu sabiedriba
  Bandura, Walters (1963), Garrison, Force (1965),
  Goffman (1974), Armstrong (2002), Nussbaum (
  2004), Herbert (2005).
• Mediciniskais un socialais modelis izglitiba
  Winzer (1993), Oliver (1990), Mason, Reiser
  (2000), Lindsay (2007) vai mediciniska pedagogija
  un sociala pedagogija ????????? (2003)

12
Petijuma teoretiskais pamatojums (3)

• Izpratne par berna, jebkura berna
  visparcilveciskajam vajadzibam, tai skaita
  vajadzibai pec piederibas Masloy, (1997),
  Glasser (1986), Glasser (1998), Adlers (2001,
  1997/1931), ka ari paredzamajam sekam, kas
  attiecinamas uz berniem ar specialajam un ipašam
  vajadzibam šo vajadzibu nerealizacijas gadijuma.
  Lebeer (2005 )
• Sociokulturas pieeja dilemmas starp visparejo un
  individualo risinašana. ????????? (2003) ,
  Kugemass (2007), Oliver (1988), World Health
  organization (2001)
• Ekologiska teorija bernu ietekmejošo sistemu
  izpratnes padzilinašanai Bronfrenbrenner (1979)

13
Petijuma teoretiskais pamatojums (4)

• Ieklaujošas izglitibas pieejas
• Integracijas izpratne Wood (1984), Booth (1983),
  Spafford, Pesce, Grosser (1998), Jonsen (2001),
  Reynolds (1962), Thomas, Walker, Webb (1998),
  Mason, Reiser (2000), Florian (1998), Maslo
  (2006)
• Ieklaujoša izglitiba ka integracija, kur subjekts
  ir berns ar specialajam vajadzibam Henley,
  Ramsey, Algozzine (2006), Lipsky, Gartner (1996),
  Mastropieri, Scruggs (2004), Rogers (1993).
• Ieklaujoša izglitiba ka ieklaujoša izglitiba, kur
  subjekts ir berns, jebkurš berns. Loreman,
  Deppeler (2001), Farrell (2005), Rouse, Florian
  (1996), Wade (1999), Sebba, Sachdev (1997),
  McLeskey (2000), Corbett (2001), Gibson,
  Blandford (2005), Ainscow (2002)

14
Petijuma teoretiskais pamatojums (5)

• Ieklaujoša izglitiba ka pienemšana Ainscow
  (1995), Swain, Cook (2005),
• Ieklaujoša izglitiba ka lidzdaliba (Booth,
  Ainscow (2002), Wade (1999), Ainscow (1999),
  Baker, Zigmond (1995), Florian, Rose, Tilstone,
  2003
• Ieklaujoša izglitiba, kura karam individualam
  bernam ir sasniegumi. (Rouse and Florian, 2002)
  Rouse and Florian, 1996, Gibson, Blandford 2005
  

15
Petijuma baze

• Sabiles vidusskola, Rigas 84. vidusskola, Škibes
  pamatskola, Vaivaru pamatskola, Smiltenes
  gimnazija
• ES ESF un Latvijas Valsts, Britu Padomes
  atbalstita un Izglitibas atbalsta centra (IAC)
  realizeta projekta Vienadas iespejas visiem jeb
  ka mazinat socialo atstumtibu jauniešu vidu 35
  dalibnieki

16
Petijuma posmi

• 1. posms 2004. gads. Problemas apzinašana,
  petijuma temata izvele
• 2. posms 2005. gads. Teoretiskas literaturas un
  avotu atlase.
• 3. posms 2005. 2006. gads. Vesturisko avotu
  analize un teoretiskas literaturas un avotu
  apskats un analize, teoretiska pamatojuma
  izstrade.
• 4. posms 2006. 2007. gads. Empiriskie petijumi.
  Petijuma sagatavošana un realizacija.
• 5. posms 2007. gads. Datu apstrade,
  interpretacija. Nobeiguma sagatavošana, težu
  izvirzišana.

17
Petijuma novitate

• Izpetitas bernu ar specialajam un ipašajam
  vajadzibam izglitibas iespejas un izpratne
  vesturiskaja konteksta.
• Sistematizetas ieklaujošas izglitibas pieejas.
  Sniegts skaidrojums integracijas un ieklaujošas
  izglitibas diferencetam dalijumam. Sniegts
  teoretisks pamatojums ieklaujošajai izglitibai.
  Defineta ieklaujoša izglitiba.
• Aprakstits Latvijas konteksts bernu ar
  specialajam un ipašam vajadzibam ieklaušanas
  iespejam izglitibas sistema un visparizglitojoša
  skola. Defineta Latvijas izpratne par ieklaujošu
  izglitibu.
• Pamatota terminologijas berns ar specialam un
  ipašam vajadzibam diferenceta lietošana Latvija.

18
Teoretiskie rezultati (1) Kada ir bijusi bernu
ar specialajam un ipašam vajadzibam izpratne
vesturiskaja konteksta?

• Izpetot bernu ar specialam un ipašam vajadzibam
  ieklaušanas
• iespejas izglitibas sistema un visparizglitojoša
  skola vestures
• konteksta, var secinat, ka ir noteikti
  priekšnosacijumi, kas veicina bernu
• ar specialajam un ipašajam vajadzibam ieklaušanas
  iespejas un
• izpratni
• jebkuras pedagogiskas darbibas (tai skaita bernu
  ar specialajam, ipašajam vajadzibam izglitibas
  iespejas vispar) aizsakumam un ilgtspejai ir
  nepieciešami vairaki nosacijumi filozofiskais,
  teoretiskais pamatojums, pedagogi, kas adapte šis
  idejas sava profesionalaja darbiba un sabiedriba,
  kas nodrošina, pirmkart, finansiali pedagogisko
  darbibu, otrkart, izplatibu, kas tiek nodrošinata
  ar obligatuma principu un ta izpaužas valsts
  parvaldes darbiba, kas nodrošina vispareju
  principu izplatibu un ekonomisko pamatojumu. Sava
  loma, ipaši pirmsakumos ir privatajam atbalstam,
  tacu tas gan ne vienmer spej nodrošinat ideju
  ilgtspeju un izplatibu.

19
(No Transcript)
20
Teoretiskie rezultati (2) Kas ir noteicis bernu
ar specialajam un ipašajam vajadzibam ieklaušanas
iespejas visparizglitojoša skola?

• Jau vesturiski, apzinoties to, ka berni ir
  daudzveidigi, ar daudzveidigam izglitošanas
  vajadzibam, tika meklets veids, ka nodrošinat
  vinu individualas izglitošanas vajadzibas.Latvij
  a - segregativi vai integrativi risinajumi.
  Segregacija ar merki nodrošinat individualizaciju
  lidz 1941. gadam. Segregacija ar merki
  nodrošinat visiem izglitibu, tatad izglitibas
  pieejamiba visiem principa un defektologijas
  parprastas bernibas sargašanas ietekme no
  1945. gada 1991. gadam.

21
2. shema Berni ar specialajam un ipašajam
vajadzibam izglitošanas iespeju risinajums
Latvija lidz 1941. gadam
22
3 shema Berni ar specialajam un ipašajam
vajadzibam izglitošanas iespeju risinajums
defektologijas izpratne
23
Teoretiskie rezultati (2 -turpinajums)

• Analizejot teoretisko literaturu var secinat, ka
  teoretisko
• pamatojumu bernu ar specialajam un ipašam
  vajadzibam ieklaušanas
• nepieciešamibai visparizglitojošaja skola sniedz
  sekojošas atzinas
• Jebkurš berns, tai skaita berns ar specialajam un
  ipašajam vajadzibam primari ir jauzluko
  individuali ka personiba, veseluma, uzlukojot gan
  berna stipras puses, gan attistamas. Katra berna
  attistiba, tai skaita bernu ar specialajam vai
  ipašajam vajadzibam attistiba notiek individuali.
  Pie kam bernu ar kadiem traucejumiem attistiba
  nenotiek pec samazinatas programmas, ta ir
  tikai citada, atškiriga un individuala.
• Sabiedribai un socialajai videi ir tieša ietekme
  taja, ka veidojas un attistas berna personiba un
  socialas piederibas sajuta. Berns, kuram ir
  specialas vajadzibas, nevar mainities, vina
  specialas vai ipašas vajadzibas nav vienmer tieši
  ietekmejamas.

24
Teoretiskie rezultati (2 -turpinajums)

• Tadejadi, lai berna, jebkura berna personiba
  attistitos veseligi, sabiedribai ir jamaina tas,
  ka sabiedriba uztver bernu ar specialajam un
  ipašajam vajadzibam. Nevis ka kaut ko ipašu, bet
  ka vienu no daudzveidigas pasaules dažadajam
  formam.
• Berna pienemšana vai nepienemšana bus atkariga no
  sabiedribas no katras attiecigas sistemas, kura
  berns atrodas (Ekologijas teorija), no
  organizacijas profesionalas kulturas, ja ta ir
  izglitibas iestade vai jebkura cita iestade.
• Izglitibas iestades nespeja tikt gala ar bernu,
  ir nevis berna problema, bet gan profesionalas
  kulturas problema, kas sava butiba ir vaja. Tatad
  ta ir jamaina, mainot skola notiekošais.
• Jebkura berna attistiba jaskata Ekologiskaja
  teorija piedavatas daudzpakapju sistemas
  konteksta, kas palidz izprast katras konkretas
  sistemas ietekmi uz berna attistibu, un raditajam
  sekam, ka ari kompensacijas mehanismiem.

25
Teoretiskie rezultati (2 -turpinajums)

• Tie berni (cilveki), bernu (cilveku) grupas,
  kurus sabiedriba nepienem, kuri neiederas esošaja
  uztvere, veido atseviškas sistemas. Šis sistemas
  rada pati sabiedriba piemeram nodalot bernu
  speciala klase, vai nosutot uz specialajam
  skolam, lai esošajas sistemas varetu netrauceti
  turpinat stradat.
• Musdienu sabiedriba vertibu un politiskais
  uzstadijums ir demokratiska sabiedriba. Un tieši
  demokratijas idejas un paustas vertibas prasa
  jaunu pieeju realizaciju, kas tiktu piedavata ari
  skolas. Sabiedribai ir japiedava tada nakotnes
  skolas ideja, kas risina daudzveidigas pretrunas
  starp sabiedribu un individu, kur individs ir
  skolas un visa skola notiekoša centra.
• Viens no lidzekliem, ka realizeties socialajam
  modelim izglitiba ir ieklaujoša izglitiba.

26
Teoretiskie rezultati (2 -turpinajums)

• Izanalizejot plašu teoretiskas literaturas
  klastu, tika secinats,
• ka ieklaujošas izglitibas jautajums ir gan
  politisks, gan zinatnisks, gan prakses jautajums.
  
• Politiska virziba ir pamatota, tacu zinatniskas
  diskusijas par ieklaujošas izglitibas butibu
  turpinas. Ir defineti lidzekli Indekss
  ieklaujošai izglitibai, kas skolai var palidzet
  klut ieklaujošakai. Tacu joprojam notiek
  diskusijas par trim jautajumiem kas (kas ir
  ieklaujošas izglitibas subjekts), kur (kur
  ieklaujoša izglitiba realizejas vai tikai
  visparizglitojoša skola) un ka (ka atrisinat
  pedagogisko dilemmu starp visparejo skolotaja
  darbibu verstu uz videjo aritmetisko un
  individualo, kur katram bernam ir savas
  individualas vajadzibas.) Ir vairaki atseviški
  petijumi, kas ir centušies noteikt, kas ir
  ieklaujoša skola, ieklaujoša klase un kas to
  raksturo. Tomer vienlaikus jaatzist, ka
  ieklaujoša klase nav atrauta no visparejas
  sistemas ta jaskatas kompleksi saistiba ar to,
  cik ieklaujoša ir skola, programma, pašvaldiba,
  izglitibas sistema, sabiedriba.

27
Teoretiskie rezultati (2 -turpinajums)

• Tiek škirta Izpratne par integraciju un
  ieklaujošu izglitibu. Izpratne Ieklaujoša
  izglitiba ka integracija balstas pienemuma, ka
  galvenais ieklaušanas subjekts ir berns ar
  specialajam vajadzibam, turpreti ieklaujoša
  izglitiba subjekts ir berns, jebkurš berns.
• Ir defineta izpratne par ieklaujošu skolu, ko
  raksturo ieklaujoša politika, ieklaujoša kultura
  un ieklaujoša prakse. Booth, Ainscow (2002)
  Ieklaujoša izglitiba ir kopuma berncentreta,
  demokratiska, socialo modeli reprezentejoša.
• Ieklaujoša tiek defineta ka izglitiba visiem
  berniem, kur berns tiek pienemts, kur bernam ir
  iespejas lidzdarboties, kur katrs berns gust
  sasniegumus.

28
Teoretiskie rezultati (2 -turpinajums)

• Tadejadi ieklaujoša izglitiba nodrošina vienadas
  iespejas visiem berniem un jauniešiem, neatkarigi
  no vinu vajadzibam un spejam, mantiska, sociala
  stavokla, rases, tautibas, dzimuma, religijas un
  politiskas parliecibas, veselibas stavokla,
  dzivesvietas un nodarbošanas pieejama, cienoša un
  atbalstoša vide, pilniba piedaloties un
  lidzdarbojoties izglitibas procesa un gustot
  sasniegumus

29
Aprakstošais petijums (Geske, Grinfelds, 2006)

• 1. Ieklaujošas izglitibas Latvijas konteksts
  Terminologijas problemas terminologijas vai
  attieksmes un izpratnes jautajums
• Likumdošana noteiktas bernu ar specialajam un
  ipašajam vajadzibam izglitibas iegušanas iespejas
  un atbalsts.
• 2. Izglitibas gadijuma petijums - par bernu ar
  specialajam un ipašam vajadzibam ieklaušanas
  iespejam 5 Latvijas visparizglitojošas skolas.
• 3. Petijums par ieklaujošas izglitibas izpratni
  Latvija

30
Empiriska petijuma programma
Petijuma sistema Petijuma struktura Petijuma saturs Laiks Rezultats
Makro limenis Ieklaujošas izglitibas Latvijas konteksts Terminologijas problemas Likumdošana noteiktas bernu ar specialajam un ipašajam vajadzibam (BSIV) izglitibas iegušanas iespejas un atbalsts 2006.Gads Definicijas BISV izglitibas iegušanas iespeju un atbalsta apraksts
Eholimenis/mezo limenis BSIV ieklaušanas iespejas visparizglitojošas skolas Nosacijumu istenošanas 2006.gads BISV izglitibas iegušanas iespeju un atbalsta apraksts
Mikro limenis BSIV ieklaušanas izpratne Teoriju vadita pedagogu izteikumiem analize 2006/2007. gads Apraksts pieeju izpratnei
31
Empiriska petijuma rezultati (3) Kada Latvija ir
ši briža izpratne par bernu ar specialajam un
ipašajam vajadzibam ieklaušanos
visparizglitojošaja skola?

• Izpetot Latvijas kontekstu bernu ar specialajam
  un ipašajam vajadzibam ieklaušanas iespejam un
  izpratnei, analizejot gan esošo likumdošanu,
  statistiku, veicot empirisku petijumu, var
  secinat, ka
• Latvija dalijums berns ar specialajam un ipašam
  vajadzibam norada uz izglitibas sistema esošo
  medicinisko modeli izglitiba, ka ari parmantoto
  defektologijas pieeju, kas nosaka izglitibas
  pakalpojums un palidziba ir piesaistita
  traucejumam, vai citadi specialam vajadzibam.
  Otrkart, tas norada uz skolu izpratni par to, kas
  ir problema berns vai skola. Bernu
  kategorizešana paredz ari izvairišanos no
  atbildibas un talakas darbibas.

32
Empiriska petijuma rezultati (4) Kadas ir bernu
ar specialajam un ipašajam vajadzibam ieklaušanas
iespejas visparizglitojošaja skola Latvija?

• Izpetot normativos dokumentus, tika secinats, ka
  jedziens ieklaujoša izglitiba nav atrodams
  likumdeveja aktos un normativajos dokumentos, tas
  nav skaidrots. Pirmo reizi tas paradas izglitibas
  politikas dokumenta Izglitibas attistibas
  pamatnostadnes, 2007. - 2013. gadam, kur
  ieklaujoša izglitiba attiecinama uz berniem no
  sociala riska grupam, tatad ieklaujošas
  izglitibas merkis butu mazinat socialo
  atstumtibu. Pašreizeja likumdošana liek domat, ka
  galvenais darbibas virziens ir versts
  integracijas politikas realizacija, bernu ar
  specialajam un ipašam vajadzibam integracija
  visparizglitojoša skola.
• Formali var atzit, ka Latvijas izglitibas sistema
  ir nodrošinajusi tiesibas visiem bernam iegut
  izglitibu, pamatojoties uz vecaku un bernu
  velmem, tadejadi realizejot vienu no ieklaujošas
  izglitibas principiem.

33
Secinajumi

• Tomer, lai gan viens no principiem realizejas,
  nevaretu apgalvot, ka ari parejie ieklaujošas
  izglitibas principi realizejas. Drizak tie netiek
  ieveroti vai realizejas Latvijas izglitibas
  sistema nepilnigi pilnigi. Prakse ir joprojam
  problemas ar šo tiesibu realizaciju, izglitibas
  pieejamibu. Tacu lai to precizetu, ir
  nepieciešami plašaki petijumi.
• Latvijas izglitibas sistema izglitibu var iegut
  daudzveidigas izglitibas formas. Ir rodamas gan
  segregativas, gan integrativas, gan ieklaujošas
  izglitibas formas. Šobrid lielaka dala no berniem
  ar specialajam vajadzibam iegust izglitibu
  segregativajas formas specialajas skolas un
  klases, tacu pakapeniski palielinas to bernu
  skaits, kas nonak visparizglitojoša skola.
  Diemžel palielinas ari ipašo vajadzibu bernu
  skaits segregativajas korekcijas klases. Svarigi
  ir atzit, ka atseviškas formas var but gan ar
  segregativu, gan integrativu raksturu.

34
Secinajumi

• Izpetot, vai visparizglitojošas skolas riciba ir
  un kadi ir lidzekli un instrumenti esošas
  likumdošanas un Latvijas situacijas konteksta,
  lai nodrošinatu bernu ar specialajam un ipašam
  vajadzibam ieklaušanos visparizglitojoša skola
  tika konstatets, ka visparizglitojošo skolu
  riciba ir zinami lidzekli un instrumenti, lai
  nodrošinatu bernu ar specialajam un ipašam
  vajadzibam uznemšanu un ieklaušanu skolas.
  Skolam, uznemot bernus ar specialajam un ipašam
  vajadzibam, ka pašam skolam risinat šo problemu.
  Petijums ari paradija, ka katra skola ir
  mainijusies, ir radusi dažadus risinajumus. Tacu
  izglitibas sistema paredz risinat šis problemas
  segregativi integrativa veida. Ieklaujošas
  pieejas ir atstatas pašu skolu zina, tas netiek
  ne bremzetas, bet netiek ari atbalstitas. Viens
  no nosacijumiem, kas ir sekmejis bernu ar
  specialajam un ipašajam vajadzibam ieklaušanos,
  ir obligatums normativajos aktos.

35
Secinajumi

• Visparizglitojošas skolas, lai ieklautu bernus ar
  specialajam un ipašam vajadzibam ir spiestas
  mainities. Vinas maina skola esošas strukturas,
  atbalstu, kas nodrošina, ka berns var sekmigi
  ieklauties skola. Ja skolas nemainitos, berns
  tiktu izstumts no skolas.

36
8 shema Ieklaujošas un izsledzošas skolas
37
Empiriska petijuma rezultati (3) Kada Latvija ir
ši briža izpratne par bernu ar specialajam un
ipašajam vajadzibam ieklaušanos
visparizglitojošaja skola? Vai ta ir ari
ieklaujošas izglitibas izpratne?

• Izzinot 35 Latvijas pedagogu izpratni par
  ieklaujošu izglitibu, tika secinats, ka
  ieklaujošas izglitibas izpratne Latvija saistas
  ar tris pieejam
• Ieklaujoša izglitiba ka speciala izglitiba
• Ieklaujoša izglitiba ka integracija
• Ieklaujošas izglitibas pieeja, kur ieklaujošas
  izglitibas subjekts ir jebkurš berns, ieklaujošas
  izglitibas objekts jebkura izglitibas iestade,
  ieklaujošas izglitibas raditaji pieejamiba,
  izglitibas atbilstiba katra berna individualajam
  vajadzibam un iesaistišanas. Ieklaujoša izglitiba
  ietver tiesibas uz izveli. Lidzekli Programmas
  un metodes. Ieklaujošas izglitibas merkis berns
  klust par pilnvertigu sabiedribas locekli.

38
Promocijas darba izvirzitas tezes(1)

• Bernu ar specialajam un ipašajam vajadzibam
  ieklaušanas visparizglitojoša skola izpratni
  vesturiskaja aspekta veido katra atseviškaja
  vesturiskaja laika posma dikteta attieksme pret
  berniem ar specialajam un ipašajam vajadzibam un
  bernu ar specialajam un ipašam vajadzibam
  izpratne. Šai izpratnei ir dzilas saknes
  daudzveidigos aspektos, kas ietver religiskos,
  etiskos, mediciniskos, politiskos, ekonomiskos un
  citus aspektus, ka ari sabiedribas socialo
  attieksmi pret to, kas ir norma. Izpratni un
  darbibu bernu ar specialajam un ipašajam
  vajadzibam izolaciju, segregaciju, integraciju
  vai ieklaušanu ir noteikuši ari teoretiskie
  pienemumi, kas katra atseviška laika perioda ir
  guvuši vislielako sabiedribas atbalstu, kas ir
  saskanejuši ar sabiedribas socialo uzskatu kopumu
  un apzinas attistibas limeni. Tadejadi bernu ar
  specialajam un ipašajam vajadzibam ieklaušanas
  visparizglitojoša skola idejai ir jabut vairakiem
  nosacijumiem filozofiskais uzstadijums,
  pedagogiska darbiba, sabiedribas attieksme, ko
  parstav finansejuma nodrošinajums un likumdošana
  ietvertas obligatuma normas.

39
Promocijas darba izvirzitas tezes (2)

• Bernu ar specialajam un ipašajam vajadzibam
  ieklaušanas visparizglitojoša skola izpratni
  vesturiski un musdienas raksturo meklejumi
  nodrošinat individualas izglitošanas vajadzibas
  vispareja normativa piedavajuma, kur šo visparejo
  un normativo piedavajumu parstav
  visparizglitojoša skola.Vesturiski ir bijuši
  vairaki meklejumi. Viens no vispopularakajiem
  individualizacijas kustiba Eiropa un ari Latvija
  pagajuša gadsimta sakuma, kas maldigi uzskatija,
  ka sadalot bernus atseviškas grupas, pa
  attistibas limeniem dažadas skolas, tiks
  nodrošinatas berna individualas izglitošanas
  vajadzibas.

40
Promocijas darba izvirzitas tezes (3)

• Musdienas tiek uzskatits, ka tieši ieklaujoša
  skola ir ta, kas no vienas puses atrisinas
  augstak mineto pedagogisko dilemu, bet ari ir
  humana, berncentreta, balstita socialaja un
  universalaja modeli un ir demokratiska. Bernu ar
  specialajam un ipašajam vajadzibam ieklaušanas
  visparizglitojoša skola izpratni musdienas
  tadejadi raksturo ieklaujoša skola. Lai
  ieklaujoša skola nodrošinatu individualas
  vajadzibas vispareja piedavajuma, ir jamainas
  pašai skolai. (skat shemu Ieklaujoša izglitiba
  izglitibas iestade )

41
Shema Nr. 10. Ieklaujoša izglitiba skola
42
Promocijas darba izvirzitas tezes (3)

• Ieklaujoša izglitiba nodrošina vienadas iespejas
  visiem berniem un jauniešiem, neatkarigi no vinu
  vajadzibam un spejam, mantiska, sociala stavokla,
  rases, tautibas, dzimuma, religijas un politiskas
  parliecibas, veselibas stavokla, dzivesvietas un
  nodarbošanas pieejama, cienoša un atbalstoša
  vide, pilniba piedaloties un lidzdarbojoties
  izglitibas procesa un gustot sasniegumus.

43
Promocijas darba izvirzitas tezes (4)

• Bernu ar specialajam un ipašajam vajadzibam
  ieklaušanas visparizglitojoša skola izpratne
  Latvijas konteksta ir pamatotas tris pieejas
  ieklaujoša izglitiba ka speciala izglitiba,
  ieklaujoša izglitiba ka integracija, ieklaujoša
  izglitiba, ko raksturo pieeja, ka ieklaujošas
  izglitibas subjekts ir jebkurš berns, ieklaujošas
  izglitibas objekts jebkura izglitibas iestade,
  ieklaujošas izglitibas raditaji pieejamiba,
  izglitibas atbilstiba katra berna individualajam
  vajadzibam un iesaistišanas. Ieklaujoša izglitiba
  ietver tiesibas uz izveli. Lidzekli programmas
  un metodes. Ieklaujošas izglitibas merkis berns
  klust par pilnvertigu sabiedribas locekli.

44
Hipoteze talakajiem petijumiem

• Ieklaujoša izglitiba realizejas izglitibas
  iestade, ja tiek nodrošinata izglitibas
  pieejamiba, lidzdaliba un iesaistišanas, ka ari
  izglitiba tiek piedavata atbilstoši katra berna
  individualajam vajadzibam un katrs berns šada
  izglitibas procesa var gut sasniegumus.

45
Hipoteze talakajiem petijumiem

• Visparizglitojošas skolas, lai ieklautu bernus
  ar specialajam un ipašam vajadzibam ir spiestas
  mainities. Vinas maina skola esošas strukturas,
  atbalstu, kas nodrošina, ka berns var sekmigi
  ieklauties skola. Ja skolas nemainitos, berns
  tiktu izstumts no skolas.
• Ja skola pati nemainas, tad nemainas ari
  pedagogu izpratne par bernu ar specialajam un
  ipašam vajadzibam ieklaušanos visparizglitojošaja
  skola.

46
Ieteikumi

• Lai risinatu šo no daudziem viedokliem nopietno
  problemu, ir iespejami vairaki risinajumi.
  Pirmkart, lai pec iespejas lielaks bernu skaits
  tomer sanemtu nepieciešamo atbalstu, var
  paplašinat specialo vajadzibu populacijas bernu
  loku. Tomer ši pieeja ir bistama, ta ka tas
  nozimetu, ka vel lielakai bernu dalai tiktu
  nosaciti apzimogota dzive. Cits risinajums
  butu mainit terminologiju. Piemeram, mainit
  definejumu berns ar specialam vajadzibam uz
  pienemamaku, pasaule plaši lietotu berns ar
  specialam izglitošanas vajadzibam, vienlaikus
  parskatot specialas izglitibas palidzibas un
  atbalsta iespejas šiem berniem, visiem berniem.
  bet ari pašu sistemu. Treškart, daudz kardinalak
  risinat jautajumu - veidot izglitibas sistemu,
  kas veidota, balstoties uz socialo modeli.
  Nodrošinat, ka pakalpojums un atbalsts ir
  atkarigs no berna vajadzibam, nevis berns ar
  savam vajadzibam janovirza tada sistema, kas pec
  tam jau var palidzet bernam. Treša risinajuma
  neatnemam sastavdala butu virziba uz ieklaujošu
  izglitibu, kur uzsvars no berns ir problema
  mainas uz kadas skolai ir problemas, kas tai ir
  jadara, lai mainitu esošo situaciju un sniegtu
  nepieciešamo atbalstu bernam.