Stavokli

1
Stavokli

1. Uzmaniba
2. Afekts
3. Stress

2
Uzmaniba

• Uzmaniba psihes koncentracija uz apkartejas
  vides priekšmetiem un paradibam ar merki labak
  tos atspogulot.

3

• Uzmanibas veidi

Tiša
Netiša
Pec tiša
4

• Netiša rodas kairinataja ipatnibu ietekmes
  rezultata.
• Ipatnibas
• Speks,
• Spilgtums,
• Kontrasts.

5

• Tiša rodas pec gribas speka piepules.
• Tišai uzmanibai ir konkrets merkis precizi
  atspogulot objektu.

6

• Pectišo uzmanibu izraisa interese pret objektu un
  darbibu. Tai nav gribas piepules un ir tiešs
  merkis.

7
Uzmanibas veids Merkis Gribas piepule
Netiša Nav Nav
Tiša Ir Ir
Pectiša ir nav
8
Uzmanibas ipašibas

• Apjoms - raksturo objektu skaitu, kuru cilveks
  var paturet uzmaniba isa (1- 2) sek.) laika
  spridi.
• 7 2

9

• Noturigums nosaka psihes noturešanas stiprums
  un stabilitate uz priekšmetiem ilga laika posma.
  Tas uzmanibas pagaidu raksturojums

10

• Koncentracija apzinas iedzilinašanas pakape
  objekta un noveršanas no citiem kairinatajiem.

11

• Sadališana speja vienlaikus virzit un sadalit
  apzinu uz dažadiem objektiem.

12

• Parslegšana apzinata uzmanibas parnešana no
  viena objekta uz citu. To raksturo atrums. Norma
  2-3 sek.

13

• Svarstišanas neapzinata parslegšana.

14
(No Transcript)
15
Izklaidiba

• Celoni
• Stipra koncentracija uz kadu domu (profesora
  izklaidiba)
• Nogurums
• Stress
• Parslodze
• Nervu sistemas traucejumi.

16
Izzinas procesi

1. Sajutas
2. Uztvere
3. Atmina
4. Domašana
5. Iztele
6. Runa

17
Sajutas un uztvere

• Sajutas psihisks izzinas process, kas ir
  saistits ar apkartejas pasaules priekšmetu un
  paradibu ipašibu atspogulošanu ar manu organu
  palidzibu.

18

• Uztvere psihisks izzinas process, kura notiek
  uz manu organiem iedarbojošos priekšmetu un
  paradibu ipašibu kopuma atspogulojums.

19
Sajutu veidi

• 2 klasifikacijas
• Pec manu organiem
• Pec manu organu atrašanas vietas.

20
Pec manu organiem

• Redzes
• Dzirdes
• Ožas
• Garšas
• Taustes

21
Pec manu organu atrašanas vietas

• Interoceptivas sirds, kungis, zarnas
• Eksteroceptivas
• - Kontaktas garša, tauste.
• - Distantas redze, dzirde, oža.
• Proprioceptivas lidzsvara.

22
Sajutu ipašibas

• Jutigums kairinataja intensitate, ko spej
  sajust cilveks.
• Galvenais jutiguma raditajs ir slieksnis. Tas var
  but absolutais un relativais. Absolutajam
  jutiguma slieksnim var but augšeja un apakšeja
  iespeju robeža.

23

• Apakšejo iespeju robežu nosaka sajutas izsaucoša
  kairinataja minimalais stiprums. Piemeram,
  cilveka dzirdes organa apakšejais slieksnis ir 20
  Hz (vibraciju senkunde), t. i., 20 Hz cilveka
  auss dzird, bet 18 Hz - ne.

24

• Jutiguma augšejo slieksni nosaka kairinataja
  maksimalais stiprums, aiz kura robežam
  kairinatajs netiek uztverts un rodas sapju
  sajuta. Piemeram, cilveka dzirdes augšejais
  jutiguma slieksnis ir 20 000 Hz. Skanas stiprums,
  kas lielaks par 130 decibeliem, rada sapju sajutu
  ausi.

25

• Relativais (atškiribas) jutiguma slieksnis
  izpaužas ka ta sakumkairinataja jauna, relativa
  dala, kas lauj šo jauno kairinataju uztvert ka
  citu. Piemeram - mes atrodamies spoži apgaismota
  zale, kur deg daudz lampu - vel vienas lampas
  iededzinašana (kaut ari 100 W) netiks uztverta ka
  apgaismojuma izmaina. Tas pats sakams ari par
  dzirdi pilniga klusuma mes atškiram vismazako
  troksni, bet kopeja troksni mes to neieverojam.

26

• Sajutu kvalitate lauj atškirt kairinatajus pec
  ipašibas sarkana krasa, zala krasa.
• Ilgums laika raksturojums islaiciga skana,
  ilglaiciga skana.
• Telpiska orientacija lauj atrast kairinataja
  avotu.

27
Sajutu fenomeni

• Adaptacija
• Sensibilizacija
• Sinestezija
• Idiosinkrozija

28
Uztveres veidi

• Telpa
• Laika
• Kustibas
• Sociala (cilveka)

29

• Uztvere raksturojas ar vairakam likumsakaribam
  veselums, strukturalais raksturs, apjegšana,
  apercepcija, atlase, konstantums.

30

• Uztveres veselums (vienotiba) izpaužas prasme
  atspogulot priekšmetu kopuma pat tad, ja tas
  sastav no atseviškiem elementiem.

31

• Piemeram, klausoties muziku, ta tiek uztverta
  nevis ka atsevišku 7 skanu (nošu) vai atsevišku
  sitienu skanejums, bet gan ka vesela melodija.
  Vai, piemeram, doto geometrisko figuru mes uzreiz
  uztversim ka trijsturi, kaut gan to sastada
  atseviški nogriežni.

32
(No Transcript)
33

• Strukturalais raksturs - cilveka speja uztvert
  atseviškus elementus, izdalot tos no priekšmeta
  vai paradibas veseluma. (Klausoties orkestri,
  var, piemeram, ieklausities vijoles partija.)

34

• Apjegšana ir speja uztverto ierindot noteikta
  priekšmetu vai paradibu grupa un apzimet to ar
  vardu, t. i., definet to. Priekšmets tiek
  uztverts tikai tad, ja tas ir apjegts. Ši
  likumsakariba nosaka uztveres saistibu ar
  domašanu un runu, lidz ar to bagatina uztveri,
  sasaistot juteklisko un abstrakto pasaules
  atspogulošanu.

35

• Apercepcija (no lat. ad - pie, perceptio -
  uztvere) ir pieredzes (zinašanu, maku, interešu)
  ietekme uz objektu vai priekšmetu uztveri.
  Piemeram, musdienu automašinas dzinejs inženiera
  konstruktora un pavara uztvere tiks uztverts
  dažadi.

36

• Konstantinus (no lai. consianiis - nemainigs,
  pastavigs) - uztveres likumsakariba, kam ir
  svariga loma cilveka darbibas organizacija.
• Priekšmetu formas uztveres konstantums izpaužas
  priekšmetu uztveres nemainiguma neatkarigi no to
  izvietojuma attieciba pret musu acim.

37
(No Transcript)
38
(No Transcript)
39
(No Transcript)
40
(No Transcript)