Title: Zemes un zivju resursi
1Zemes un zivju resursi
2Zemes resursi
- Zeme ir viens no dabas pamatresursiem.
Sauszeme aiznem 149 miljonus km2. Tacu ne visa
sauszeme ir pieejama saimnieciskajai
izmantošanai. Dalu no tas aiznem augsti kalni,
meži, tuksneši, mitraji un ledaji, kur intensiva
cilveka saimnieciska darbiba ir ierobežota.
3- Sauszeme jeb zeme ka dabas resurss ir visa
zemes platiba, kas nav klata ar okeaniem un
juram. - Pasaules zemes fondu veido tris aptuveni
vienadas dalas lauksaimnieciba izmantojamas
zemes - 37,1 , meži 31,7 un parejas zemes
31,2 .
4- Lauksaimnieciba izmantojama zeme
5 Lauksaimnieciba izmantojamas zemes regionals
skatijums
6- Nozimigaks raditajs par kopejo zemes fonda
lielumu ir nodrošinajums ar zemes resursiem
rada, cik hektaru sauszemes videji ir vienam
iedzivotajam. - Vislabak ar zemes resursiem ir nodrošinata
liela, bet mazapdzivota Australija 30 ha/cilv.,
bet vissliktak Azija 0,8 ha/cilv. - Vienam cilvekam pasaule ir tikai 0,2 ha
aramzemju. -
7 Kanada aramzemes ir 1,53 ha/cilv., Krievija
0,88 ha/cilv., ASV 0,67 ha/cilv., turpreti
Japana tikai 0,03ha/cilv., Egipte 0,05
ha/cilv., Bangladeša un Vjetnama 0,07 ha/cilv.
8(No Transcript)
9(No Transcript)
10 Zemes resursu struktura nepartraukti mainas.
To ietekme gan globalas klimata izmainas, gan
cilveka darbiba. Piemeram, Eiropa ir pieaugusi
mežu platiba, bet samazinajusies aramzemju un
ganibu platiba. Aizvien lielakas teritorijas
aiznem pilsetas, plašaks klust Saharas tuksnesis,
notiek augsnes piesarnošana un degradacija.
11Zivju resursi
- Okeanu un saldudenu biologiskos resursus
zivis, moluskus, valus, udensaugus cilveki ir
izmantojuši jau izsenis. Tas vienmer ir bijis
nozimigs partikas, velak ari rupniecibas
izejvielu avots, un šie resursi cilvekiem škita
neierobežoti. Ari musdienas vairak neka 2,5
miljardiem cilveku, ipaši Azija, zivis un citi
juras produkti ir butiska ikdienas maltites
sastavdala.
12- No 1950. lidz 1997. gadam zivju nozveja
pasaule palielinajas piecas reizes, tacu
turpmakajos gados ta vairs nepieauga, gluži
otradi 10 gados (1993 2003) ta ir
samazinajusies par 13 , šadu nozvejas kritumu
var skaidrot ar resursu izsikumu, jo zvejas
flotes tehniskais aprikojums šaja laika ir
butiski modernizejas.
13- 2005. g. pasaule nozvejoja vairak neka 90
milj. t zivju un vel 30 milj. t zivju nozvejoja
nelegali. Liela problema ir ari ta saukta
parzveja nozvejas kvotai neatbilstoša lieluma
vai sugas zivis.
14- Zivju resursi tiek izsmelti, parzvejoti, un
zivju populacijas ir tiktal izsikušas, ka tiem
draud izniciba. - Valstis ar lielako kopejo nozveju.
15- Pasaules okeana zvejo apmeram 400 zivju
sugas. Vairak apdraudeta ir zila tunzivs,
zobenzivs un paltuss pedejo 50 gadu laika to
krajumi ir sarukuši par 90 .
16(No Transcript)
17- Marikultura ir juras organismu kutivešana
komercialiem merkim vinu dabiskaja vide. Lielakas
marikulturas audzetajas ir Azijas valstis Kina,
Indija, Vjetnama, Indonezija, Bangladeša, Japana.
- Galvenie Pasaules
- Okeana nozvejas
- Rajoni.
18- Katru gadu pasaule patere vairak neka 100
milj. t zivju u.c. juras produktu, visvairak
Kina 43 milj. t , Japana 9 milj. t , ASV 8
milj. t .
19(No Transcript)
20http//images.yandex.ru/yandsearch?textD181D0
BAD183D0BCD0B1D180D0B8D18Fhttp//www
.google.lv/images?hlruqD180D0B0D0BAD0B8
um1ieUTF-8sourceogsaNtabwibiw1259bih
797http//www.youtube.com/watch?vTfE261soiWMfe
atureplayer_embeddedDaba - ir bezgaliga
sfera, kuras centrs ir visur. Paldies par
uzmanibu