Visparejie tiesibu principi ES

1

• Visparejie tiesibu principi ES

2
Parskats

• VTP funkcijas
• Vieta tiesibu avotu hierarhija
• Proporcionalitates (sameriguma) princips
• Tiesiska noteiktiba
• Tiesiska palaviba
• Vienlidzibas (ne-diskriminacijas) princips
• Parskatamibas princips
• Subsidiaritates princips
• Pamattiesibas

3
VTP funkcijas

• Interpretacijas lidzeklis
• priekroka interpretacijai, kura atbilst VTP
  (218/82 Komisija pret Padomi)
• interpretacija nevar but contra legem (C-37/89
  Weiser)
• ari interpretejot nacionalo tiesibu normas EK
  tiesibu jomas
• Tiesiskuma kontrole
• VTP ka pamats EK tiesibu aktu apstrideanai
• VTP parkapums ka pamats EK un dalibvalstu
  atbildibai

4
VTP avotu hierarhija

• Primaras tiesibas (avotiem ir vienads speks)
• Dibinaanas ligumi
• VTP
• Kopienas parau tiesibas
• Kopienas starptautiskie ligumi
• Sekundaras tiesibas
• Regulas direktivas lemumi
• VTP ir vienads speks ar dibinaanas ligumiem
• VTP ir saistoi Kopienai sledzot starptautiskos
  ligumus
• VTP prevale par sekundarajam tiesibam

5
Proporcionalitates princips, Kreil

• EKT lieta C-285/98 Kreil
• Grundgesetz Art.12
• '(1) Men who have attained the age of eighteen
  years may be required to serve in the Armed
  Forces, in the Federal Border Guard, or in a
  Civil Defence organisation.
• (4) If, while a state of defence exists, civilian
  service requirements in the civilian public
  health and medical system or in the stationary
  military hospital organisation cannot be met on a
  voluntary basis, women between eighteen and
  fifty-five years of age may be assigned to such
  services by or pursuant to a law. They may on no
  account render service involving the use of
  arms.
• Soldatengesetz Art.3
• Women may enlist only as volunteers and only in
  the medical and military-music services

6
Proporcionalitates princips, Kreil2

• Direktiva 76/207/EEK par vienlidzigu attieksmi
  pret virieiem un sievietem attieciba uz darba,
  profesionalas izglitibas un izaugsmes iespejam un
  darba apstakliem
• 2. pants
• 1. ajos noteikumos vienlidzigas attieksmes
  princips nozime to, ka nav nekadas tieas vai
  netieas diskriminacijas atkariba no dzimuma, jo
  ipai, noradot uz gimenes stavokli.
• 2. i direktiva neskar dalibvalstu tiesibas
  mineto principu nepiemerot tai profesionalajai
  darbibai un, vajadzibas gadijuma, ar to
  saistitajai sagatavoanai, kura sava rakstura vai
  izpildes del darba nemeja dzimums ir noteicoais
  faktors.

7
Proporcionalitates princips, Kreil3

• 23. In determining the scope of any derogation
  from an individual right such as the equal
  treatment of men and women, the principle of
  proportionality, one of the general principles of
  Community law, must also be observed. That
  principle requires that derogations remain within
  the limits of what is appropriate and necessary
  in order to achieve the aim in view and requires
  the principle of equal treatment to be reconciled
  as far as possible with the requirements of
  public security which determine the context in
  which the activities in question are to be
  performed.
• 24
• 25. As the Court emphasised in paragraph 28 of
  its judgment in Sirdar, the question is therefore
  whether, in the circumstances of the present
  case, the measures taken by the national
  authorities, in the exercise of the discretion
  which they are recognised to enjoy, do in fact
  have the purpose of guaranteeing public security
  and whether they are appropriate and necessary to
  achieve that aim.
• 26. As was explained in paragraphs 5, 6 and 7
  above, the refusal to engage the applicant in the
  main proceedings in the service of the Bundeswehr
  in which she wished to be employed was based on
  provisions of German law which bar women outright
  from military posts involving the use of arms and
  which allow women access only to the medical and
  military-music services.

8
Proporcionalitates princips, Kreil4

• 27. In view of its scope, such an exclusion,
  which applies to almost all military posts in the
  Bundeswehr, cannot be regarded as a derogating
  measure justified by the specific nature of the
  posts in question or by the particular context in
  which the activities in question are carried out.
  However, the derogations provided for in Article
  2(2) of the Directive can apply only to specific
  activities (see, to this effect, Commission v
  France, cited above, paragraph 25).
• 28. Moreover, having regard to the very nature of
  armed forces, the fact that persons serving in
  those forces may be called on to use arms cannot
  in itself justify the exclusion of women from
  access to military posts. As the German
  Government explained, in the services of the
  Bundeswehr that are accessible to women, basic
  training in the use of arms, to enable personnel
  in those services to defend themselves and to
  assist others, is provided.
• 29. In those circumstances, even taking account
  of the discretion which they have as regards the
  possibility of maintaining the exclusion in
  question, the national authorities could not,
  without contravening the principle of
  proportionality, adopt the general position that
  the composition of all armed units in the
  Bundeswehr had to remain exclusively male.

9
Proporcionalitates princips, Kreil5

• Kreil spriedums uzsver 3 kriterijus
• Vai riciba ir piemerota merka sasnieganai?
• Vai ta ir nepiecieama?
• Vai ierobeojums ir samerigs ar merki (vai ir
  mazak ierobeojoas alternativas)?
• merkis sabiedriska droiba, armijas efektivitate
• riciba liegums sievietem dienet armija (iznemot
  saistiba ar medicinu/ muziku)

10
Proporcionalitates princips6

• Proporcionalitates lietu kategorijas
• Neproporcionals tiesibu ierobeojums
• Neproporcionals sods
• Neproporcionalas politikas izvele
• Atkiribas testa piemeroanas intensitate
• stingri personu brivibas
• mazak stingri valsts droiba, ekonomikas
  politika, u.c., jomas kuras valstim ir lielaka
  izveles briviba

11
Tiesiska noteiktiba (legal certainty)

• 325/85 Ireland v Commission
• Tiesibu aktiem ir jabut skaidriem un noteiktiem,
  ka ari tadiem, lai tiesibu subjekti spetu
  paredzet, kada bus o tiesibu aktu piemeroana
• GA Jacobs, C-377/98
• GA Geelhoed, C-244/03
• retroaktivitates aizliegums (98/78 Racke)
• tiesibu akti nedrikst staties speka pirms
  publiceanas vai
• attiekties uz pagatne noslegtiem notikumiem
• retroaktivitate tikai iznemuma gadijumos (T-7/99
  Medici)
• lauksaimniecibas politika, lai nodroinatu tirgus
  stabilitati
• ja pienemts individam labveligaks regulejums
• ja necie tiesiska palaviba

12
Tiesiska noteiktiba - GA Jacobs, C-377/98

• Zinams visparigums un neprecizitate ir raksturiga
  direktivu pazime un ta nevar kalpot par pamatu
  direktivas speka neesamibai.
• Direktivu butibai ir raksturigi, ka tas
  neregule izsmeloi jautajumus, uz kuriem tas
  attiecas. Lai gan is apstaklis nenozime, ka
  direktivu tekstiem ir jabut neskaidriem, tas
  tomer norada, ka noteiktas dalibvalstu izveles
  brivibas pastaveana nav pietiekams pamats, lai
  direktivas nebutu speka. Pat gadijuma, ja
  direktivas tekstu ir iespejams daadi interpretet
  ..., es neuzskatu, ka tas ir pietiekams pamats
  prasibai par speka neesamibu.
• Tiesas prakse gadijumos, kad dalibvalsts,
  nepareizi ievieot neprecizu direktivas normu,
  tomer var piekirt normai saturu, kads tai
  sapratigi varetu but, Tiesa nav secinajusi, ka
  direktiva (vai tas norma) butu uzskatama par
  speka neesou tikai tapec, ka ta ir bijusi
  nepreciza un tadel daadi interpretejama.

13
Tiesiska noteiktiba - GA Geelhoed, C-244/03

• Neprecizitate un nenoteiktiba direktivas teksta
  var kalpot par pamatu direktivas apstrideanai
  tikai tados iznemuma gadijumos, kad neprecizitate
  izpauas ka klaja pretruna starp direktivas
  normam, vai ari direktivas norma ir tik
  neskaidra, ka taja nav iespejams saskatit jebkadu
  logisku jegu

14
Tiesiska palaviba (legitimate expectations)

• Tiesibas uz tiesisko palavibu pastav, ja
• Ipai to apgalvojot,
• Institucija ir radijusi pamatotas ceribas
  (T-72/99 Meyer)
• Sakotneji attieciba uz administrativu lemumu
  atcelanu
• Velak ari uz pazinojumiem

15
Tiesiska palaviba2

• Persona nevar palauties, ka jebkura pastavoa
  situacija netiks grozita
• C-152/88 Sofrimport
• Nelabveligakas situacijas radiana pati par sevi
  nav tiesiskas palavibas parkapums (C-63/93 Duff)
• Palavibai ir jabut tiesiskai (T-31/99 ABB)
• Tiesa noraidis prasibu, ja grozijumi ieviesti,
  lai noverstu robu likumdoana, kuru prasitajs ir
  launpratigi izmantojis
• Palavibai ir jabut sapratigai (265/85 Van den
  Bergh)
• Prasitajs nevareja palauties, ka kaitigas vielas
  netiks aizliegtas (C-331/88 Fedesa)
• Vai tiesiska palaviba darbojas ari attieciba uz
  prettiesiskiem aktiem?
• Tikai, ja iestade nesapratigi ilgi kavejas ar
  prettiesiska akta atcelanu (15/85 dAbruzzo)

16
Vienlidzibas princips

• EK Liguma 12.pants
• Piemerojot o Ligumu un neskarot taja paredzetos
  ipaos noteikumus, ir aizliegta jebkada
  diskriminacija pilsonibas del.
• EK liguma 13. pants
• Neskarot parejos a Liguma noteikumus un
  neparsniedzot pilnvaras, ko Kopienai piekir is
  Ligums, Padome pec Komisijas prieklikuma,
  apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar
  vienpratigu lemumu var paredzet attiecigus
  pasakumus, lai cinitos pret diskriminaciju
  dzimuma, rases vai etniskas izcelsmes, religijas
  vai parliecibas, invaliditates, vecuma vai
  dzimumorientacijas del.
• EK liguma 90.pants
• Dalibvalstis citu dalibvalstu raojumiem tiei
  vai netiei neuzliek iekejos nodoklus, kas
  lielaki par tiem, kas tiei vai netiei uzlikti
  lidzigiem vietejiem raojumiem.
• EK liguma 141.pants
• Visas dalibvalstis nodroina to, lai tiktu
  ieverots princips, ka viriei un sievietes par
  vienadu vai vienadi vertigu darbu sanem vienadu
  darba samaksu.
• EK liguma 39.p., 43.p., 49.p., 50.p., 137.p.

17
Vienlidzibas princips2

• Definicija
• princips liedz atkirigi attiekties pret lidzigam
  situacijam, ja vien atkiriga attieksme nav
  objektivi pamatota (117/76 un 16/77 Ruckdeschel)
  un
• vienadi attiekties pret daadam situacijam, ja
  vien ada attieksme nav objektivi pamatota
  (106/83 Sermide)
• 2.pakapju tests
• Vai situacijas ir salidzinamas?
• Vai atkiriga attieksme ir pamatota?
• Netiea diskriminacija (152/73 Sotgiu)
• Diskriminacijas attaisnojumi
• Tiea vai ar nodomu masketa
• ierobeots attaisnojumu loks (valsts droiba,
  sabiedriska kartiba)
• netiea vai bez nodoma
• Neierobeots attaisnojumu loks

18
Parskatamibas princips (transparency)

• Publiska / atklata lemumu pienemana
• Informacijas sniegana
• Piekluve dokumentiem
• EK liguma 255.pants
• 1. Jebkuram Savienibas pilsonim, ka ari jebkurai
  fiziskai personai, kas dzivo kada dalibvalsti,
  vai juridiskai personai, kam ir juridiska adrese
  kada dalibvalsti, ir tiesibas pieklut Eiropas
  Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem,
  ieverojot principus un nosacijumus, ko nosaka
  saskana ar 2. un 3. punktu.
• 2. Padome saskana ar 251. panta mineto proceduru
  divos gados pec Amsterdamas Liguma staanas speka
  nosaka visparejus principus un ierobeojumus,
  pamatojoties uz sabiedriskam vai privatam
  interesem, kas reglamente minetas tiesibas
  pieklut dokumentiem.
• 3. Katra iepriek mineta iestade sava reglamenta
  paredz ipaus noteikumus par piekluvi tas
  dokumentiem.

19
Parskatamibas princips2

• EKT nav atzinusi parskatamibu par VTP (C-353/99
  Hautala)
• Celot prasibu japamatojas uz noteiktu attiecigas
  institucijas reglamenta normu
• EKT anule piekluvi liedzou lemumu, ja
• parkapts attiecigas institucijas reglamenta
  prasibas
• nepareizi piemeroti iznemumi
• nepareizi piemerotas autortiesibas
• atteikums dalejai piekluvei
• atteikums nav pamatots (T-105/95 WWF C-353/99
  Hautala)
• Regula 1049/2001 Instituciju reglamenti

20
Subsidiaritates princips

• EK liguma 5.p
• Kopiena darbojas saskana ar a Liguma
  piekirtajam pilnvaram un izvirzitajiem merkiem.
• Jomas, kas nav ekskluziva Kopienas kompetence,
  ta rikojas saskana ar subsidiaritates principu un
  vienigi tad, ja dalibvalstis nespej pilniba
  sasniegt paredzetas darbibas merkus un ja
  paredzetas darbibas apjoma vai rezultatu del tos
  var vieglak sasniegt Kopiena.
• Nozime vai Kopiena ir kompetenta rikoties?
• Kopiena rikojas kompetences robeas
• Tikai piekirtas kompetences
• Netiei piekirtas kompetences (implied powers)
• Kuras jomas ir Kopienas ekskluzivaja kompetence?
• Komisija visas jomas, kuras Kopienai ir
  pienakums rikoties (precu/personu/pakalpojumu/kapi
  tala kustiba konkurence kopeja lauksaimniecibas
  politika
• Jomas, kuras nav ekskluzivaja kompetence vide
  izglitiba sociala politika

21
Subsidiaritates princips2

• Principa saturs
• EK rikojas tikai, ja DV nespej pilniba sasniegt
  merki
• EK merki sasniegs labak
• EK veic tikai tas darbibas, kuras nepiecieamas
  merka sasnieganai
• Amsterdamas liguma protokols par subsidiaritates
  un proporcionalitates principu piemeroanu
• S pamatojums likumdoanas procesa gaita
• EKT ir negribiga konstatet EK liguma 5.p.
  parkapumus
• C-233/94 Germany v Parliament and Council
• C-84/94 Working time

22
Pamattiesibas ka VTP

• Pamattiesibu avoti
• 1/58 Stork v. High Authority, 36-38/59 40/59
  Geitling v. High Authority
• 26/69 Erich Stauder v. City of Ulm
• 11/70 Internationale Handelsgesellschaft
• Secinajumi
• EK nevar pienemt t/a, kas ir pretruna ar CT
• Tiei piemerojamas normas jainterprete, nemot
  vera CT

23
Pamattiesibas un ECTK

• ECT konvencijas statuss un piemeroana ES
  Dalibvalstis
• EKT Viedoklis 2/94 par EK pievienoanos ECT
  konvencijai
• ECT konvencijas galvenas normas
• Tiesibas uz dzivibu
• Verdzibas aizliegums
• Tiesibas uz brivibu un droibu
• Tiesibas uz taisnigu tiesu un intereu aizstavibu
• Nevainiguma prezumpcija
• Privatas dzives un majas neaizskaramiba
• Domas un pulceanas briviba
• Diskriminacijas aizliegums

24
ES pamattiesibu harta

• Merkis - pamattiesibu konsolidacija Eiropas
  Savieniba
• Saturs apkopo citur ietvertas pamattiesibas,
  papildinot ar citam
• Pienemta 2002.gada 7.decembri ka politiska
  deklaracija
• ES institucijas atsaucas uz Hartu, pienemot ES
  sekundaros tiesibu aktus
• PIT ir atsaukusies uz Hartu ka uz tiesibu avotu,
  izvertejot vai ES institucijas ir piemerojuas
  Harta noteiktos principus (T-54/99 Max.Mobil,
  T-177/01 Jégo-Quéré u.c. )
• Reformu ligums (2009?) nesatur katalogu, bet
  tikai atsauci